01:57 amNē, es neesmu piedzērusies vai kā citādi apreizinājusies, vienkārši fucking skumīgi sametas, kad par ilgu vienatnē, bez sabiedrības [vecāki neskaitās] būts... Es tomēr neesmu cilvēks, kas radīts pastāvēt bez attiecībām.Mīļo Ziemassvētku vecīti! Līdz Ziemassvētkiem palikuši mazāk kā divi mēneši, bet tas patiesībā ir maz, tāpēc rakstu Tev jau tagad. Zin, kā, visādi mēdz gadīties. Ja nu pastnieks, pēc smagas naksniņas strādādams, sajauc vēstuļu kaudzītes un vēstule mazliet nokavējas? Nē, nē, tā nevar, vēstulei ir jānonāk galā līdz Ziemassvētkiem, tāpēc rakstīt laicīgi būs drošāk. Un Tev tāpat darba sezōna tūlīt sāksies. :) Tātad, pie lietas. Neesmu bijusi īpaši laba meitene, bet tomēr netaisos jau arī prasīt to, ko labas meitenes parasti prasa. Tev bieži prasa Malfoju? Nē. Nu redzi, es prasu. Apelējot pie, tā teikt, Tavas labās sirds cerībā, ka pažēlosi mani un sarūpēsi kāroto dāvaniņu. Ziemassvētku vecītim taču nekas nav par grūtu? Un kas gan var būt labāks, ja par vienu laimīgu cilvēku pasaulē vairāk? Lūūūdzu, mīļo Ziemassvētku vecīti, uzdāvini man Malfoju! Apsolos būt laba. ^^ Ar mīlestību, SoftDB  |
What does not kill you, makes you stronger.
November 3rd, 2009
04:07 pmVēl stulbāka par dvēseles verbālajiem aizcietējumiem ir sajūta pamostoties, kad zini, ka nupat sapņoji Kaut Ko - kaut ko īpašu, neparastu, patīkamu un pat, kas biedējoši, ar nedaudz filozōfisku noskaņu. No sapņa paša atceros tikai pašu mirkli pamostoties; pamostos un zinu - jā, sapnis bija Kaut Kas. Un tā pāris reizes un ikreiz ar to uinikalitātes sajūtu. Pēc, šķiet, trim identiskām reizēm, lai arī kā nebūtu gribējies krist gulēt atpakaļ, piecēlos tomēr. Saulriets drīz būs.Un katru reizi pamostoties pēc domām par sapni atgādināju sev, ka jāuzraksta par pasauli, kas parādījusies aiz mana loga. Proti, līdz šim pa logu varēja redzēt tikai lapas, vasarā zaļas, vēlāk dzeltenas, debesis un mazliet pagalma. Un kaut kādus fragmentus, caur lapām pavīdot. Bet tagad - es nezinu, kurā brīdī - lapas ir pazudušas. Kādas pāris vēl karājas, bet nu pasaule atkal ir redzama. Salīdzinoši redzama, jo |
11:15 pmĀrā nu gan ir sasodīti auksc. Laikam ziema nāk.Nu jā, es tur tikko biju. Izmetu pa logu netīšām vienu papīru, tas saucas. Jēziņ, tā rēka parāva par šito. :D "Ou shit!!", noskatīšanās, kā lapa virpuļo lejā, un atvieglojums, ka logi, kuros šamā ietriecās, bija ciet. Un vakara pastaiga... Naturally blonde, yeah. |
Powered by Sviesta Ciba