12:16 amAk dievs, mani taču nedrīkst laist pie neta, ja ir kas jādara. The time's running out, palikušas ap 50 lappusēm + vēl pati tēžu rakstīšana, bet es lasu/skatos Days with my father by Phillip Toledano. Tik fucking paņēma.. Skaisti. Pat apraudājos beigās, kas pats par sevi jau ir wow fakts! |
What does not kill you, makes you stronger.
October 21st, 2009
03:08 amMcā, prieks par sevi. Vajadzīgās nodaļas izlasīju, tēzes uzrakstīju, ka (jau atkal) pašai prieks, un kādu gribēšu nosist, ja rīt tās tēzes tomēr nevajadzēs. Kārtējo reizi pārliecinos, cik patiesi bija sociōnikas tipa or smth testa rezultāti, kur teikts bija: "Nesteidzas, bet neko nenokavē." Vai kaut kā tā, nav svarīgi. Svarīgi ir tas, ka es izdarīju darāmo pat ar ļoti vēlu iesākšanu. Mums ta' šito jau pirmajā lekcijā uzdeva, heh.Šobrīd svārstos pārdomās par to, vai jānodod būs mazais mājasdarbs, kura man, protams, nav. It kā jau uzrakstīt nebūtu grūti, tikai tas maita besis.. Aij, vācies, besi! Apnicis jau! :D |
04:12 pmArvien biežāk sāk likties, ka Mērfiju moka tāds pats bezmiegs kā mani, jo viņš jau mums never sleeps. Protams, ka PR lekcijas nenotika, līdz ar to tēzes [ko es uzrakstīju laikā! un kvalitatīvi!!] nodot nevajadzēja. Nebūtu bijis mazais m/d iepriekš uzdots, ko es neuzrakstīju, tik tiešām gribētu piesist kādu. :DBāc, bet es vēl tagad būtu lekcijā sēdējusi... Taču esmu mājās. ^___^ |
08:18 pmYess, pamocījos un atradu to Alises ekranizāciju, kuras fragmentu filozōfijas lekcijā šodien rādīja. Šizīgāko redzēto filmu topā tā nomaina mūsu pašu "Būri". ["Andalūzijas suns" ir ārpus konkurences, of course.] Tā filma ir creepy. Negribētos tumšā naktī vienatnē skatīties. Tāda... ne gluži bērnu filmiņa, u know. |
11:50 pmSkolas rutīnā par robežpunktu starp nedēļām stabili ir kļuvusi ceturtdiena. Piektdienās priecājos, ka priekšā brīvdienas, tad [lōģiski] seko pašas brīvdienas, pirmdienas pat nepamanu, 2dienas brīvas, 3dienas nomoku, un - re! - ceturdienas lekcijas atkal ir klāt. Wtf, tikko vēl bija iepriekšējās; kur palika tās cik-tur dienas pa vidu??Bet ceturtdienas man patīk, galvenokārt jau masu komunikācijas teōriju dēļ. Pasniedzējs tāds foršs - i minūtes negribas skaitīt, i var viegli uztvert vielu, i iegaumēt arī. Viņš varētu pasniegt vēl kādu pusi manu priekšmetu. :D Nu bet the good news is, viņš teica, ka visus gadus mums kaut ko mācīs un būs "cilvēks-mēbele". Yay. Un vispār, jāiet gulēt, bļ, nevis pie kompja jāsēž. Upd. Jēziņ, skatos spogulī, runājos ar sevi un joprojām mazliet neticu, ka tā tiešām esmu es. Jūtos fucking izmainījusies pēdējo gadu laikā. Vai arī vienkārši kļūstu pieaugusi, kas gan jau ir izskaidrojums, bet tāpat tā mazliet jocīgā un pacilājošā sajūta. Prieks par to, par ko mazpamazām kļūstu. ^^ |
Powered by Sviesta Ciba