11:06 pmes: tur jau tas āķis, ka tu nekad praktiski nesaki, ko patiesībā [!] domā :Pviņš: a ja visu teiktu, varbuut nemaz mums nebuutu tik interesanti? nevar taa buut Nu bļēē, kādreiz man tas apniks. Pagaidām vēl es wnk saprotu, ka wnk tas ir viņš, nu!, bet man kādreiz apniks. [Daļa apziņas ļoti, ļoti skaļi dzied un dejo bezmaz vai uzvaras deju sakarā ar vārdu 'mums'. Daļa negrib ticēt un aplauzties.] Nevar fucking būt, ka nekā nav un nebūs. Ja [kad?] man tas izdosies, tā būs viena no lielākajām uzvarām mūžā. Īpaši pēc viņa atbildes trešdien. Nepilni 2 litri kokteilīšu; tgd prāts kļūst arvien skaidrāks. Piektdiena. Čats, kurā es laikam pasaku mazliet par daudz, bet viņš tāpat nesaprot [vai tēlo - cerams]. Čats, kas vienubrīd bija pat ļoti tiešs un atklāts. Da man ir daudz ko te teikt vsp, bet fucking besis. Ar katru brīdi samazinās gravitācijas izjūta, īpaši attiecībā uz galvu. Having fun gribas joprojām [kāda mārrutka pēc viņam rīt 8os jāceļas??]. Darīt nav ko. Uz programmēšanas uzdevumu jāskatās rīt, kad pamodīšos - tad vismaz ir cerība atrast kļūdu. :D Gulēt, vai...? Esmu brīva un viena mājās līdz svētdienas vakaram. Ideāli. ^^ Ps. Jūtos kā students. / Nejūtos skaidrā. Upd. es: pie pc skapis nav vienīgā lieta, ko darīt :D viņš: ir gan es: vēl pasaki, ka es, un varēšu nosarkt es: :D viņš: protams ka tu |