08:36 amShkjiet, ka simniica ir liidz shim efektiivaakais liidzeklis pret bezmiegu, ko esmu meegjinaajusi - visu laiku naak miegs, vakar aizgaaju guleet pirms 11iem, shoriit pamodos [pati!] plkst. 6:09. N-a-v k-o d-a-a-r-i-i-t! Vispakartesoshie vecie/slimie/guljoshie cilveeki uzdzen taadu depresiju, ka pilniigi saaku domaat, kaada maarrutka peec vakar zvaniiju vecaakiem, saapes tak taapat buutu paargaajushas. Bet nu ok, vienu dieninju jau var. Labi, ka cilveeki, kas te straadaa, vismaz nav kaa no shausmu filmas izkaapushi, bet gan atsauciigi un jauki. Or man wnk ar mainju paveicaas?Lai vai kaa, shon mani offic pasuutiis prom. Jaapasuuta wnk - saapju nav, viss ok, gan jau analiizes arii buus normaalas. Ja nepasuutiis, pati uzstaashu, ka gribu izrakstiities. Cik var bez eediena [un dzeeriena principaa arii]?! Grr. Vesels cilveeks te mieriigi var nojuugties. Galvas kratiishana ritmaa un bezfookusa skatiens uz priekshu shkjiet pat ljoti interesanta nodarbe. Graamatu jau izlasiiju, muuzika noriebusies, chatot nav ar ko, ar tantinjaam palaataa runaat negribu. Pareizaak sakot - es wnk nemaaku pavadiit laiku slimniica. |
What does not kill you, makes you stronger.
August 18th, 2009
10:48 pm[tētis]: Ā, jūs ar meitenēm četratā? [runa par rītdienas pārcelto šašliku vakaru dārzā][es]: Nu ja, ar ko tad vēl? [tētis]: Nu jūs jau varat gan tā, gan tā četratā.. Man šķiet, tētim mazliet par daudz liekas, ka viņš kaut ko zina. Rezumē par slimnīcu: Aklās zarnas spoks. One night stand ar slimnīcu veiksmīgi palicis pagātnē, pat jāmaksā nebija [apdrošināšana ir laba lieta - uzzināju, ka vēl var 2 nedēļas na haļavu pagulēt :D]. Pati gulēšana tur jau būtu tīri labi paciešama, ja ne bezgalīgā nīkšana. Reāli mani tur vakar izmeklēja, pēcpusdienā ārsts garāmejot pajautāja, vai vēl sāp, un tā nonīku līdz šodienai, kad iedeva izrakstu. Grāmata izlasīta vēl vakar vakarā, mūzika riebās. Šorīt, lai nesāktu izskatīties pēc cilvēka, kas guļ Ģintermuižā, centos variēt aktivitātes - ne tikai sēdēšana gaitenī, sevis bakstīšana ar telefōnu, blenšana sienā, gleznā vai uz garāmejošajiem cilvēkiem, bet arī vazāšanās apkārt, lai ilgi vienā vietā nesanāk sēdēt. Palātā es gulēt wnk negribēju i kaimintantiņas, i nenormāli miegu uzdzenošās vides, i principa pēc. Kas attiecas uz ēdienu, to man nedeva. Tā tiešā tekstā arī pateica: "Mēs jūs nebarosim, jums nedrīkst." Pēdējo reizi biju ēdusi 7dien vienu reizi. Šīs bišķi vairāk kā diennakts laikā viss, ko uzņēmu, bija krūze tējas un divas ļoti saldas karstās šokolādes no automāta, lai kaut cik kalōrijas būtu. Skatoties, kā māsiņas vāc prom citu neapēstās sviestmaizes, gribējās viņas aplaupīt. Pašu ēdienreižu laikā gan vācos prom, lai nav jāskatās, kā citi ēd. Dīvaini, no rīta ik pēc kādas stundas uznāca bada lēkmes, bet, [at]braucot mājās, ēst pilnībā negribējās , bet enerģijas pa pilno. Izsalkuma terapija, u know. P.s. Vienu gan es nevaru ierubīt - kāpēc mani ķirurģijas nodaļā ielika? [heh, Māra variants bija: "Sagraizīs sastāvdaļās, lai noteiktu, kas kaiš" :D] P.p.s. Diagnōzes izrakstā gan labās. Atstāja mani tjip aizdomu par akūtu apendicītu dēļ, kaut viens no pirmajiem jautājumiem, ko man jautāja [un jautājums, ko jautāja visi, kas skatījās], vai šamais ir izgriezts. Nu un galu galā diagnōze bija neko nenozīmējošie zarnu trakta darbības traucējumi. |
11:56 pmVarbūt pieteikties pagulēt slimnīcā vēl kādu laiku? Jau ir pusnakts, miegs nevienā acī, kaut vakar šajā laikā jau vairāk kā stundu gulēju, bet pēc 2 nedēļām galu galā studijas, no rītiem jāceļas būs. Nesaprotu, kā lai atradina sevi no iešanas gulēt 3os. Laime, ka vismaz no rītiem ceļos piespiedu kārtā. Grr, vajadzēja vakara nodaļai pieteikties. :D |
Powered by Sviesta Ciba