06:39 pm - Feeling dirty. Tiešā nozīmē.Esmu mājās [beidzot], laižu cauri savai sistēmai zaļo ūdeni lielos daudzumos trešo dienu pēc kārtas, domāju, ka vajadzētu saņemties un ieiet dušā, neskatoties uz to, ka sāpēs pēdas. Vēl vajadzētu pārliecināties, vai rītdienas piedāvājums par filmām un vīnu vsp joprojām ir spēkā, bet to vēlāk. :DVēl vakar es biju skolā, a šodien man jau pasaka: "Apsveicu, student! Gaidām 1. septembrī!" Mani ko, uzņēma? Es - students?? Wtf? Viss šķiet pagalam unreal, it kā būtu vai nu dzerts vai pa galvu dabūts. Nesaprotu, kas notiek. Nerealitātes izjūtu manāmi paspilgtināja tas, kā gāju pa Rīgu un domāju, ka jau pavisam drīz, drīz... Cita dzīve. Lai vai kā, ar šādu situācijas pavērsienu es nebiju rēķinājusies. Likās, ka tikai pieteikšos un domāšu tālāk, kur vēl varētu iet. Tgd īstas skaidrības man, protams, nav joprojām. Heh, laiks vēl ir. Ja nu galīgi neko neizdomāšu, vismaz nebūs tā, ka nav pilnīgi nekā. Un vēl uzrakstīju iesniegumu par budžetu. Pašai rēka nāk, 3 budžeta vietas uz kursu, bet nu ja nu paveicas? :D Taču apelāciju sniegšu offic, pat par spīti tam, ka tas neko nemainīs. Principa jautājums, u know. Ziniet, kas ir sāpīgi? Kad no nepareizajām iešļūcenēm ir nenormāli noberztas kājas un dabūta arī tulzna. Kad saproti, ka paiet vairs nevar nu nekādīgi. Un kad ir jāiet basām kājām. Pilsētā. Akmeņi, smiltis, visādi gruži... Ar katru soli sāp, sāp, sāp. Saka jau, ka pēdu masāža uzlabo garīgo - tad man tgd vajadzētu būt oi cik laimīgai!.. Varbūt būtu, ja nesāpētu kājas un sīči aiz loga nespiegtu. |