What does not kill you, makes you stronger.

July 14th, 2009

08:25 am

Viens no diviem - vai nu šī vieta apaugs ar sūnām un/vai zirnekļtīkliem, vai arī es kkad sākšu gribēt atkal rakstīt.
Bet pagaidām.. Sēdēju vakarnakt virtuvē ar mūziku un tēju, čilloju, domāju, un tad piemetās kkādas neizskaidrojamas skumjas. Neizskaidrojamas, jo nezinu, par ko. Wnk tā sūdīgi, ka negribas būt vienai. Ka gribas kādu. Un tā laikam bija viena no pirmajām reizēm, kad patiešām biju pateicīga par 2 stundu starpību ar Īriju, a to tā laikam arī būtu sēdējusi un grimusi tālāk. Uzrakstīju Edmim, pasmīkņāju par savu bērnišķīgo uzvedību reizēm, izdzēru vēl vienu tēju un aizgāju gulēt. Lai arī viņš bija jau gulējis, kā izrādās, tas tomēr palīdzēja kkādā ziņā. Turklāt, patīkams rīta iesākums visnotaļ piepildītai [pēc plāna] dienai. Diez ko viņš pus6os jau augšā dara? Darbs, vai..? O_o

Ps. Pa oi cik neatminamiem laikiem vakar apraudājos pie filmas skatīšanās. Hausa, tb. Jā, es joprojām skatos. :D

12:16 pm

Murphy never sleeps. Pēc tam, kad esmu atstājusi mašīnu servisā, 2 stundas nostaigājusi ar smagu somu un BEIDZOT esmu gandrīz mājās, kur mani gaida duša, dīvāns un ēdamais... Puskvartāla attālumā... Kad jau var pat māju redzēt... Man zvana no servisa, ka var nākt pakaļ mašīnai. Lieki piebilst, ka serviss nebūt nav tuvu mājām un autiņam naudu es principā netērēšu. Atpūtīšos mazliet un tad iešu pēc mašīnas. Dušai tgd nav jēgas, tāpat mati žūst pārāk ilgi un pēc tam būs jāiet atkal. Cerams vienīgi, ka līdz 4iem paspēšu visu. [Vismaz vienu sēriju ieskaitot. Jūtos atkarīga, labi, ka daudz vairs nav palicis..]

Vēl ne pa tēmu. Uzliku uz desktopa mega-kopbildi no izlaiduma, skatos un priecājos. Savējie tomēr ir viss. Viss, ko nevar pazaudēt. ^^
Powered by Sviesta Ciba