What does not kill you, makes you stronger.

June 14th, 2009

01:57 pm - Dream on.

Šonakt sapnī lidoju. Tiiik forša sajūta. ^^
Sapnis patiesībā nebija real life, bet gan GTA spēles izskatā, respektīvi, tiešām kā GTA. Bija kkāda misija jāiet, kur kkādā slepenā apsargātā noliktavā ar tīri palielu telpu kompleksu un bruņotiem apsargiem bija jāsavāc kkādi štrunti. Nu vot, un tos es kā supermens [bet patiesībā Tomijs vai kā tur to džeku sauca] lidoju un vācu. Dīvainākais ir tas, ka reiz identiski šito pašu misiju sapnī es biju pildījusi ar kājām un daļēji ar auto. Toties šoreiz - mission completed. Un, kā jau GTA stilam pienākas - uzraksts bija krieviski un ar $ summu, ko dabūju. Lieki piebilst, ka GTA pēdējo reizi spēlēju pirms kādiem pāris mēnešiem un tas otrs sapnis arī bija diezgan pasen.

Un vēl pēc tam, kad gāju atpakaļ gulēt no rīta pēc 11iem, man bija sapnis, ka, pirmkārt, es dzīvoju ar vecākiem citā dzīvokli, un, otrkārt, bija pilns saules aptumsums. Man nav ne jausmas, ka dzīvē tas izskatās, jo neesmu redzējusi, bet sapnī bija tā, ka bija dienas vidus kkur, es biju pie datōra, čatoju; [:D], aizkari bija ciet. Piegāju pie loga vienubrīd, jo man likās, ka kkāda dīvaina gaisma nāk. Atveru aizkarus, a tur - viss tumši zils un saule aiz nelieliem mākoņiem un kā aptumsuma laikā. Wtf? Gāju uz virtuvi jautāt, moš tgd saules aptumsums ir or kas. Mamma nezināja. Nu ok, gāju atpakaļ, domāju nofočēt katram gadījumam. Pa tām pāris minūtēm aptumsums bija jau gandrīz beidzies, mēģināju vēl kkādas pēdējās fāzes iedabūt kadrā. [Ar fočēšanu arī bija prikōls. Domāju fočēt ar garāku ekspozīciju, bet kamera slīdēja, tāpēc atradu kkādu mistisku želejas konsistences māla gabalu, ar ko nostiprināt, utt.] Visu šo laiku, kamēr čakarējos ar sauli, Māris drukāja skapī. Hā hā, tā viņam vajag. :D Tad es peķšņi attapos kkādā pilī, fočējot sevi kopā ar asteru vāzi sopgulī, nevis sauli. xD Tajā pilī vēl figurēja Pūks, un vps tālāk atceros vienīgi to, ka man bija jau pirms tam [!] safočēti kadri.

Forši pa ilgiem laikiem atkal redzēt interesantus sapņus. ^^
Taču vēl foršāk ir pa ilgiem laikiem gulēt padsmit stundas, iemiegot uzreiz un pamostoties ar sajūtu, ka ir gulēts daaaudz. Pilnai laimei pietrūktu celšanās pašai, nevis no modinātāja, bet nekas, ir labi arī ar šito. Patīkami celties, par spīti sāpošajām kājām, pleciem... Ko es tādu esmu darījusi? O_o
Powered by Sviesta Ciba