12:27 amNu bļa, bija jau sarunāts, ka es viņu vedīšu, viss ok, bla bla bla. Nu ok, viņš man pateica, ka kāds[/-a] cits[/-a] viņu atvedīs. Bet pateikt, ka tā cita tomēr konkrētajā gadījumā ir vērtīgāka par mani [t.i., ka labāk ir, ja viņu ved viņa, nevis es], bija stratēģiska kļūda. :D Bišķi neforši, lai gan pateica, ka "mani ar citām grūti salīdzināt". Un vēl bučas sūta. Smieklīgi.Bet vismaz labi, ka viņš būs uz izlaidumu [to, ceru, viņš neiemainīs pret pusdienām ar kādu..]. Vismaz nebūšu viena. Un turklāt, moš tas kalpos kā sava veida stimuls neizprotamajamajam [mani nepamet sajūta, ka tas vārds nav pareizs] cilvēkam sarosīties. Ja vien efekts nebūs gluži pretējais, protams. Šovakar izgāju uz stundiņu izvēdināties. Aizgāju līdz dzelzceļa tiltam, uzpīpēju. Atskaņas no vakardienas, laikam. Stāvēju tilta vidū, pārdomāju viskaut ko un laikam no malas izskatījos pēc cilvēka, kas tūlīt izdomās pārkāpt pāri margām un lekt lejā. Tā nebūs, no worry. Toties pēkšņi uzradās tā viss-tak-nemaz-nav-tik-slikti sajūta, kļuva ok, un aizgāju mājās. Man tādas periōdiski uzrodas, bet parasti saškrobēties paspēju jau pēc neilga laika. Dīvaini, cik ļoti 20 minūšu gājiena laikā var mainīties vispārējais noskaņojums - no cerīga līdz sūdīgam un tad uz pašpārliecinātu ar visām pārejas niansēm. Būs ok. Pamazām sāku gausties nevis par to, ka viss ir cauri, bet gan par to, cik lēni viss kustas uz priekšu ar jamo. Goda vārds, man šitais stāvoklis ir apnicis. Es nevaru tā pa vidam. Un ja viņš rīkos kaut ko pēc izlaiduma un es tur būšu - tā tiešām kļūs par tradīciju... Vieglāk nepalika. Cūcība. |
What does not kill you, makes you stronger.
June 8th, 2009
11:17 pm - Everytime we touch.Man gribētos tgd godīgi un tieši visu uzrakstīt vai kaut vai sev pateikt – ko domāju, jūtu, gribu. Problēma ir vien tajā, ka es to nevaru. Banāli? Nē, tikai vienkārši. Vienkārši nezinu. Un tas mani mazliet beidz nost. |
Powered by Sviesta Ciba