What does not kill you, makes you stronger.

May 10th, 2009

01:06 pm - Pirtī, somu pirtī iesim mēs // 12 stundas ar viņu

Pareizi ir, ka var kaut visu pasauli apbraukt pilnīgā tumsā, redzot tikai pārdesmit metrus uz priekšu, ar tuvajām izgaismotus. Kas ir aiz nākamā līkuma, to nezin neviens. Ir jābrauc, jālec uz dzīves šosejas nostopētajā mašīnā - gan tā kaut kur aizvedīs. "Tu nekad neuzzināsi, ko tev nozīmē tas, ko tu palaidi garām." © SoftDB
[Kāpēc šī ieraksta sākumā ir tāāda liriskā atkāpe, es nezinu, jo tā uzradās pati no sevis. Es biju izdomājusi tikai visu pārējo.]

Palīdzēšana domraksta rakstīšanā [diez cik "viņam" ieliks..? :D] izvērtās par ūdenspīpi meža vidū [par to, kā viņš brauc pa meža ceļiem, es labāk vsp paklusēšu... Sāku atcerēties Disnejlendu, u know], ieklīšanu krievu 9. maija pasākumā Pasta saliņā [ar domu noskaidrot, kas ir tas, uz ko plūst tādas ļaužu masas - apšokējos, kad sapratu, kas tas ir pa pasākumu], mistisku džeku izvadāšanu, braukšanu uz Tērveti naktī [ar vidējo ātrumu 115 km/h, respektīvi, robežās no 100 līdz 130 visa ceļa garumā] Tērvetes zaļumballi [omg], no kuras mēs tikpat ātri notināmies, nesagaidot to, kurš teica: "Nu pag, es tūlīt piedzeršos un varēsim braukt!" [vienā brīdī skatos, iet džeks, māj man ar pudeli; es - wtf? izrādās, bijušais klasesbiedrs. Mistika, ka mani atpazina.], papļāpāšanu ar Tērvetes dabas parka apsargiem [jā, tur naktī sēž divi kuiļi mašīnā pie galvenās ieejas O_o], ūdenspīpi mašīnā benzīntanka stāvlaukumā, aizbraukšanu līdz sanatōrijai un tikšanu parkā pa turieni, vairākkārtēju akcijas "Nobīsties Tērvetē" īstenošanu [kad blakusejošais vismaz 3 reizes uztaisīja mazu, klusu, jauku "Bū!!!"], manis čakarēšana ar tekstiem tjip "Ew, redz, kur cilvēks karājas!", klīšanu pa taku labirintiem [goda vārds, man liekas, ka es pagāju garām beigtai mežacūkai - takas malā bija kaut kas liels, ovāls un tumšs, un man bija pārāk bail ieslēgt gaismu] un galu galā skatīšanos uz Mēnesi mazajā skatu tornītī pus4os no rīta, kā arī iešanu atpakaļ pa kreisajām takām, jo pa to pašu ceļu iet nevarējām tā iemesla dēļ, ka netālu laikam bija apsargi. Ak, jā, - kāda laime, kāds prieks!!! - mājās es pārrados pirms 5iem no rīta. Bet nudien, man patīk šitādas pēcpusdienas. ^^

08:44 pm - Kosmoss visu dzird.

Omg, ja kāds vēl šaubās, ka tas darbojas, nesakiet to man.

Sēdēju pie PC, sadomāju, ka jāaiziet uz veikalu. Oukej, saģērbjos un eju. Elvītis izrādījās ciet, tāpēc bija jāiet uz Maksimu. Eju, eju, domāju par savu dzīvi offtopikā atkal... Iedomājos, ka būtu forši to džekiņu no teātra vēl satikt, a to meklējumi rezultātus nedeva toreiz. Un uzminiet, ko es ieraugu burtiski pēc 2 sekundēm?? :D Nu ok, viņš bija ar kompāniju 'n stuff, bet enīvei. Un viņš pat mani atceras. ^^
Powered by Sviesta Ciba