What does not kill you, makes you stronger.

November 24th, 2008

09:16 pm - Feeling strange.

Brīžiem uznāk tāds dīvains garīgais - gribas kaut ko darīt, kaut reāli darīt būtu ko, bet enīvei neko negribas darīt. Tagad tam pievienojusies vēlme kaut ko rakstīt. O_o

Man būtu jālasa "Sōla". No 192 lpp. pa vienu dienu esmu izlasījusi 39. Laikam jau varbūtība, ka līdz rītdienas ieskaitei būšu izlasījusi vairāk kā pusi, ir pārāk neliela. Tā grāmata ir pat tīri ciešama, bet nakti es viņai neatdošu - tā ir mana! Un vispār katru reizi, kad es atkal sāku kaut ko darīt par vēlu, es sevi mazliet [vai mazliet vairāk] nolamāju par to. Man ir apnicis kavēt. Nē, drīzāk ne kavēt, bet darīt visu ar nobīdi, jo zinu, ka es to būtu varējusi darīt ātrāk. Reāli pāris dienu starpība nav nekas liels. Bet. Bet... Es netieku galā ar mistisko vēlmi visu darīt pēdējā brīdī.

Man apsolīja tikt ārā no slimnīcas pēc iespējas ātrāk, lai varētu mani izvārtīt sniegā. Laika ziņas neskatos, bet esmu reāliste pietiekamā mērā, lai saprastu, ka pēc tām 2 dienām sniega vairs nebūs. Nu vismaz tādos apmēros. Vakar vakarā iedomājos, cik dārzā gan tagad ir daudz sniega... Daudz, daudz balta neskarta sniega mums abiem... Ēh. Dream on, baby.

Un pēdējā laikā esmu konstatējusi baisu faktu - esmu greizsirdīga uz saviem vecākiem. Un, it kā ar to vēl nebūtu gana, viņi ir sākuši mani naturāli kaitināt. Grrr. Agrāk nekas tāds nebija bijis. Un cilvēkiem nevajadzētu brīnīties, ja saku, ka negribu iet uz mājām. Nē, ok, es varu arī būt mājās, ja vien istabas durvis būtu aizslēdzamas. Nezinu, vai tas ir tikai pēdējā laikā, bet viņi vienmēr nāk visnepiemērotākajā brīdī. Wnk ņem un nāk, pilnīgi bez nekāda brīdinājuma. Jūtu, ka durvis drīz iegūs jauku pīrsingu krampīša izskatā. ^^

Man noteikti ir vēl kas sakāms. Ak, jā, atcerējos - es zinu, ko vēlos saņemt Ziemassvētkos [ja runājam par materiālajām dāvanām]. No nemateriālajām man, lūdzu, vienu lielu fuck off! no lielākās cilvēces daļas, sniegu, tad dīvānu, karstvīnu un viņu. Sīkumos neiedziļināšos.

Es neesmu apsēsta. Esmu nogurusi.



Un vēl izrādās, ka rakstīšana bezjēgā palīdz. Nezinu, kam, bet labāk paliek.

Ps. Man sāp zobs.

10:45 pm - Vēl viena lieta, kas šobrīd palīdz.

SOAD nenormālākajā skaļumā.
Powered by Sviesta Ciba