Tas viss ir viens liels sviests - gljux. Bet reizi pa reizei jau vajag atsleegties no diikdienjiem ruutainaas biksees! Cigaretes arii driiz beigsies - uz veikalu buus jaariksho. brrrrr... bet aaraa liist lietus... Daudz paardomu shodien man bija. Vispaar diena saakaas taa diivaini - vai vinja vispaar saakaas, jo ieprieksheejaa veel pat nebija beigusies. Man besii, konkreeti besii tas dveeseles staavoklis, kad esmu sagruziijusies, jo, patiesiibaa, tad es esmu necieshama, bet shtrunts, ka citiem - kas gribees sapratiis, bet galvenais, ka pati sev. un tad man naak praataa tik viens texts, kas gadiem neliek man mieru - Man gribas aizmigt un nepamosties. Un vai vajag? Ar pamoshanos biezhi ir saistiitas negatiivas emocijas (nu iznjemsim gad., kad pamozhamies miiljotajam cilveecinjam blakus), jo negribas celties, kaut zini, ka jaaceljas. tad ieksheejie "gribu" "varu" saak striideeties un gruustiities liidz Tu vairs nevari to iztureet un atsleedzies! Bet kaapeec Tu atsleedzies nevis piecelies? Vai kaads ir aizdomaajies par to, kaapeec pie konkreeta gad. cilveeks atsleedzas, pie konkreetas muuzikas, teaatra izraades vai operas, vai varbuut lekcijas utt. (piem.) Kad skan Nirvanas konkreetas dziesmas labaa skaljumaa, visbiezhaak es atrubiishos, vienalga kaut seezhot. Bet kaapeec? Tad luuk mans gljux - jo ir kaut kas, kas neatljauj apzinjai to pienjemt un taa izsleedzas! Nu nav jau nekas jauns!!! Bet tam seko jaut., kas tas ir, kas neatljauj? Tur man nav savs gljux. ... bet peedeejaa laikaa es domaaju vai nebuutu labaak pamosties un nekad neaizmigt? Taads pakusis sviests sanaaca ne gljux.