K.

gribētos sauli, vasaru karstu
sēžu peldkostīmā un salstu

nu nevajag kaunēties
es tevi arī
mazliet vairāk kā mazliet
bet ne tik ļoti, ka ļoti

visi mani dievi
sajukuši prātā
un es starp viņiem
arī dievs
liels un skumjš
ēdu svešas desmaizes
nejūtu garšu

cilvēks tas un ēna klusi
aizgāja uz rīta pusi
varbūt mājās
varbūt jūrā

cerība tik reti
spēj aizstāt cigareti

debesis ir violetas
pa tām lido putni
ķekši tādi.

šņaucu
savus puņķus Tavā piedurknē
laimīte bēg un mēdās
mik - mik - mē

Mīļais, Tavi zobi atstāj
manā miesā sārtenas, saldenas pēdas
skaitu rindas un lokus
kā zīmes
uz man kakla
vēstule,
pati neīstākā - melo. mauka.
tu arī, mīļais, es arī

tu melo gardi, patiesi,
tici tam ko saki
un es atkal
sagremoju
un riju
bez problēmām
es atkal meloju, ka neticu, mīļais
neelpo, neizjauc.

tukši tukši ir tie rīti
kad saproti ka esi viens
un krīti.

На холмах Грузии лежит ночная мгла;
шумит Арагва предо мною.
мне грустно и легко; печаль моя светла
печалъ моя полна тобою,
тобой одной тобой... Унынья моего
ничто yе мучит, не тревожит,
и сердце вновь горит и любит - оттого,
что не любить оно не может

saulīte jauka
virs pelnutrauka
cerība mauka
kājstarpi brauka
putekļus slauka
cerība mauka
putekļus slauka
no sirds

snieg pelēki, pūkaini pastnieki
no paskastītēm uz pastu
nu ka lai neraksta vēstuli
nu ka lai nekļūst par nastu

par slogu, pavisam maziņu
nav spēka būt milzu slogam
tev nemanot, piespiežu pieri
vēl neieraudzītam, tavējam logam.

tevis nav. manis nav. loga nav.
tikai noraso atspīdums rūtīs.
tikai dzelzceļš ka lielceļš stāv.
vienā rūsā. ar vēstuli krūtīs.

bailes no laika
tak apstājies, maita!

Mēs atnācām uz pilsētu
un saslējām antenas

antenas kutināja debesis
debesis kratījās smieklos

spožas pogas sprāga no debesu resnā vēdra -
sākās zvaigžņu lietus

bija karsts
jo bija augusts
bija karsts
jo smējās
ne tikai debesis
smējāmies arī mēs

Piededzini pankūciņu manējo.
Neatdod nevienai citai mutei to.
Pat ja neatnākšu, debesij laid ziņu.
Lai tai dūmi pastāsta par manu pankūciņu.
Lai tā maza, melna tev uz šķīvja stāv.
Kaut vai vienu dienu, ja cits vairs nepastāv
Es to smaržu saodīšu nez no kurienes.
Vienu piedegušu dienu būšu laimīgs es.
Ja nu kads tev prasa, kas uz tā šķīvja tvan,
Saki: „ Pankūciņa tā ir vienam cilvēkam.
Tā nu viena pati šķīvī sēd un dzied.
Ja kāds cits to apēdīs, būs viņam jāaiziet.” –
„ Kur palikt var tāds jocīgais, kur liktens viņu liks?” -
„ Nekur. Viņs tikai izkusīs. Un katru ziemu snigs.”

Mani Baltie Zilonīši
Visu mūžu laimi nes
Dzīves beigās nopirkšu
Īstu zilonīti es


***


Uzlieku Slepkavu skaņuplati
Pie pirmās dziesmas jau ķerās
Uz plates ir Upuru mati
Un kaut kā tur neiederās

es grābju
gaisu (esmu tāds
grabeklis).

un, kad viss
gaiss ir
sagrābts, tad
gaisu kā
sienu es
sametu kaudzē, kura
ieaug pašās septītās
debesīs

uz plaukstām adatu sniegs
izkūst vēja nestie
tie
mīksta sniega apmānītie

tavu glāstu pirksti kārie
matos ieķeras līdz rītam
vai šīs sāpes kādreiz pāries?
vai mēs tikai dziļāk krītam?

Vienkārši pasaki ģimenes vērtībām NĒ

Todien, kad
tu soļo
pa ielu
un ieraugi
līķratus
ar zārku
un aiz tiem
vezumu ar puķēm
un limuzīnus,
tu zini, ka šī diena
ir tev labvēlīga,
tavi plāni
īstenosies;
bet tai dienā, kad
redzi līgavaini un līgavu,
un kāzu viesus,
tev jāuzmanās –
esi piesardzīgs,
tā var būt slikta zīme.

Vienkārši pasaki Nē
ģimenes vērtībām
un nepamet
savu dienišķo darbu.

Narkotikas
ir svētas
vielas,
dažas narkotikas
ir pat ļoti svētas,
lūdzu slavini tās,
jo tās atbrīvo
domas.

Tabaka
dažiem
ir svēta viela,
un pat tad, ja esi
atmetis smēķēšanu,
izrādi tai mazliet cieņas.

Alkohols
ir kolosāls,
cildināsim
reibuma
lieliskās īpašības,
un es
vareni pavadīšu laiku
kopā ar tevi.

Vienkārši
dari tā,
vienkārši dari,
vienkārši nepaliec
to nedarījis,
dari tā.

Kristiešu
fundamentālisti
un fundamentālisti
kā tādi
ir vīrusi,
un tie mūs slepkavo,
vairojas
un pārveidojas,
un iznīcina mūs,
un tev jāzina,
ka vajadzīgas
stipras zāles,
lai cīnītos
ar vīrusiem.

Kur pircējs?
esmu laba „skābe”,
es lidinos,
slīdu
un veļos,
čāpstinu,
iezveļos,
es grimstu,
nirstu
un pilu,
un šļācos
tevī iekšā;
nekā nebij,
tik uz priekšu,
iešauj vēl;
mīlīgu pieniņu,
limonādi
tepat aiz stūra tirgo,
kur taisa šokolādi;
man patīk redzēt
tavu seju,
kad tu ciet.

Dari to
ar jebkuru,
ko gribas,
jebko,
ko tev gribas,
cik ilgi vien gribas,
jebkurā vietā,
jebkurā vietā,
kur tas iespējams,
un mēģini atrasties
drošībā;
situācijā, kad
tev pilnībā
jāatsakās
no sevis
pāri visiem likumiem.

Vienkārši pasaki
NĒ
ģimenes vērtībām.

Mums nav jāsaka NĒ
ģimenes vērtībām,
tāpēc ka mēs nekad
neesam par tām domājuši,
bet tu
vienkārši izdari to,
vienkārši
mīlies
un esi līdzjūtīgs.