K.

naktī aizklīdu līdz noreff ātrāk kā vajadzēja un nobrīnījos par lielo klusumu, kas vada manis apdzīvotajā mikrorajonā.man likās ka sestdienas naktī vajadzetu būt pilns ar visādiem tuc tuc bēemvē un trokšņojošiem jauniešu bariņiem. varbūt par aukstu vēl un viņi vēljoprojām slēpjas kāpņutelpās.
satiku raiņa iedomu draudzeni un atsavināju viņai mārtiņa plastalīnu, apmēram kilogramu, tādā bērnu kaku krāsā.
uztaisīju to ko vajadzēja, tagad aplīmēšu ar avīžgabaliņiem, ja atradīšu avīzes, pagaidīšu kamēr izžūs, nolikvidēšu plastalīnu tajā un apstradāšu ar smilšpapīru, lai vienmerīga un daiļa. un tad atdošu mārtiņam, lai viņs to pārlej alumīnijā.