viss, protams, apstajas pie naudas.
varētu likties ka nauda ir mans mērķis. (un ta arī liekas, vismaz man ir prasīts) tā nav. redz. man ir tik daudz vēlmju un es patiesībā nespēju apmierināt pat pašas parastakās vajadzības, piemeram, nevaru atļauties nopirkt sev sejaskremu vai zeķubikses reizem. es biju sakasijusi diezgan lielu summu fotoaparātam, bet atnāca ziema un man vajadzēja nopirkt drēbes, lai nenosaltu. un to vajadzību ir tik daudz, ka uzskaitīt vispar nav iespējams, tapēc es to apzīmēju ar vienu vārdu - nauda. tapēc es gribu labāk apmaksātu darbu, kas aizņem mazak laika un ir normālās darbastundās vai vislabāk ar brīvu režīmu. jo man taču ir jāmācās nākotnei, jāmācās manam lielajam sapnim, manai mākslai, manām idejām. manam kino. manam teātrim.