Trešdiena, 2. Jan 2008, 02:05

es sapratu savas prasības fotoaparātam. man nevajag baigo kruto tehniku un ūber ūber. man vajag lai es varu noķert tos mirkļus, kas gadās, tās sajūtas aiz astes un man vajag lai bildes kvalitāte netraucē to darīt. jo galvenais jau ir vēstījums, tapēc es gribu pietiekami labu aparātu.
viss, protams, apstajas pie naudas.

varētu likties ka nauda ir mans mērķis. (un ta arī liekas, vismaz man ir prasīts) tā nav. redz. man ir tik daudz vēlmju un es patiesībā nespēju apmierināt pat pašas parastakās vajadzības, piemeram, nevaru atļauties nopirkt sev sejaskremu vai zeķubikses reizem. es biju sakasijusi diezgan lielu summu fotoaparātam, bet atnāca ziema un man vajadzēja nopirkt drēbes, lai nenosaltu. un to vajadzību ir tik daudz, ka uzskaitīt vispar nav iespējams, tapēc es to apzīmēju ar vienu vārdu - nauda. tapēc es gribu labāk apmaksātu darbu, kas aizņem mazak laika un ir normālās darbastundās vai vislabāk ar brīvu režīmu. jo man taču ir jāmācās nākotnei, jāmācās manam lielajam sapnim, manai mākslai, manām idejām. manam kino. manam teātrim.

Trešdiena, 2. Jan 2008, 20:49
[info]wztr

a ja nu tavs fotoaparāts novērstu uzmanību no kīno un tā tālāk?

Trešdiena, 2. Jan 2008, 20:55
[info]snork_e

nenovērstu. t.i. literāro un vizuālo aspektu tomēr grūti sajaukt.