fakts. es rakstu to kas ir slikts. to kas ir labs es paturu pie sevis. jo kā sadjichka saka: "but let's face it -interesanti ir tikai tad, kad indiviids ir taadaa dziljaa vircas bedree, ljauni mees jo ljauni esam, vai arii tik luudzjuutiigi, ka mums to lidzjutiibu nav kur likt un mees tik mekleejam naakamo upuri kam to uzvelt. Upurim par lieku liidzjuutiibu nav ko suudzeeties, no way"

mamma stāstīja ka mana tante esot kādrez uzrakstījusi dzejoli par burvi, kas iziet cirka arēnas vidū, uzbur biezpienu un reizi dienā kārtīgi paēd.

mēs esam nevis jaunie un daudzsološie mākslinieki - dramaturgi, bet gan topošie bezdarbnieki.

"kādam nevajag dramaturgu uz pusslodzi?" - tas jau ir kļuvis par lokāla izmera joku.

naktī sapnī redzeju milzīgu kurmi. tik lielu kā kaķis.