kautkā dīviani, es biju sestdien gan studentklubā, gan pulsē, un, ja nopietni, tad pulse bija labāk. ta kā cilvēku ziņā, dīvaini jo es tač tur nevienu nepazinu, nu tā - nezinu un studentklubs pilns ar paziņam, tomēr pulsē bija labak kautkādā ziņa, nu to cilvēku ziņa, viņi šķita tādi brīvāki un vairāk paši par sevi, neatkarīgāki, nu jā - studentklubā visi vēl maziņi, vismaz uz šo pasākumu, bet pulsē es jutos kā cilvēks.


un darbu man vajag darbu man vajag darbu tādu, lai es varu apmaksāt vienistabas dzīvokli un lai paliek nauda ēdienam, man vajag vajag vajag, es gribu prom no sejienes, pavisam prom, man vajag tādu darbu lai es to mierīgi varu apvienot ar macībām man vajag vajag vajag.

es dzīvoju miskastē, pilns ar sūdiem, bet kārtot negribas, nesaskatu jēgu. grīdu neesmu slaicījusi kadus mēnešus četrus, par mazgāšanu nemaz nerunājot.

dod man.

atklāsme. man ir četras cibas identitātes. par īstu gan var saukt tikai šo vienu, jo tikai te mani lasa un kāds kadreiz arī komentē. divas stāv tukšas, priekšdienām, kad gribēsies parvākties un viena ir ļoti zematslegas.

man reizem šķiet, ka lasa visi, ko es pazīstu un parsvarā man ir vienalga.

un vēl es gribu neuztraukties par lietam, par kurām tagad uztraucos. nav attīstības, es pūstu.

šodien pie manis no kaimiņiem ciemos atnāca basi.

bumc bumc bumc