urn:lj:klab.lv:atom1:sniegavirs sniegavirs sniegavirs gatis_freimanis@inbox.lv sniegavirs 2012-04-07T10:38:34Z 2012-04-07T10:38:34Z urn:lj:klab.lv:atom1:sniegavirs:88360 2012-04-07T13:28:00 2012-04-07T13:28:00 2012-04-07T10:38:34Z 2012-04-07T10:38:34Z Jau kaut kad iepriekš rakstīju, ka man bērnībā bija zināmā mērā fobisks jautājums, kas notiks, ja beigsies notis. Notis tādā izpratnē, kad visas variācijas būs jau izsmeltas un nekā jauna radīšanai vairs nepaliks. Filma<br />"It might get loud" (<a href="http://vimeo.com/20887578">http://vimeo.com/20887578</a>) beidzot sniedza atbildi uz šo jautājumu. Atbilde acīm redzama- nekad tāds mirklis nepienāks, kamēr būs cilvēki, kas mēģinās ko jaunu un radīs ko savu.<br />Paldies, openculture.com urn:lj:klab.lv:atom1:sniegavirs:88212 2012-04-06T12:47:00 2012-04-06T12:47:00 2012-04-06T14:08:09Z 2012-04-06T14:08:09Z Dažas domas:<br />1.Ik reiz kad kāds izsmejoši jautās kas tad ir tāds kas sociālajās zinātnēs (piem. politikā) būtu jāiemācās vai ir tik īpašs, pārtraucot jāatbild: Pardon, misjē/madmosel, lūdzu, uzkāpiet uz galda, piesaistiet sev pēc iespējas vairāk uzmanību, teiksim ar kādu tostu. Tad sāciet mežonīgi masturbēt, vai nokārtot savas dabīgās vajadzības, ar platu smaidu izpildot tās valsts himnu vai kādu apkārtējai sabiedrībai ļoti svētu dziesmu. Tad mēģiniet publikai ieskaidrot, ka eksaktos terminos runājot, viss ir dabīgi un ka sociālās zinātnes jūs neskar. <br />Apkārtējo šoks būs ekvivalents tam, ko manas smadzenes izjūt izdzirdot jūsu jautājumu.<br />2. Jāiemācās attīrīt ūdens elektrības zuduma gadījumos.<br />3. Eksaktās zinātnes- universs, sociālās- zeme. Metaforiski.<br />4. Pēdējā laikā atduros bieži pret kaut kādiem antisemītiem, kuri kā izrādās ir mani, draugi un paziņas. <br />5. Mazāk dzirdu ko cilvēki stāsta apkārt, vairāk redzu kas notiek pasaulē un visumā. Plašuma jautājumā īpaši tās lietas neatšķiras.<br />6. Psiholoģiskās slimības nav slimības. Tās ir traumētas psihes- kļūmes programmatūrā.<br />7. Mēs visi esam taisīti no zvaigžņu atomiem un to daļām. Kauns ka biju palaidis šito garām vidusskolā. Fundamentāli, tas nozīmē, ka mēs atrodamies visumā un visums atrodas mūsos. urn:lj:klab.lv:atom1:sniegavirs:87866 2012-03-01T00:10:00 2012-03-01T00:10:00 2012-02-29T22:54:03Z 2012-02-29T22:54:03Z Pēdējā laikā mani satrauc tas cik neveikli man sanāk pirmais teikums. Cik tas ir samocīts! Kā pār-glaudīts kaķis līdz bezjēgai un izvazāts pa klēpjiem tas mūk no paša saimnieka, jo grib būt brīvs un neatkarīgs. Viņam nav vajadzīgas ķemmes, siksniņas, paijas, glāsti un uzmanības. Tam teikuma kaķim vajag tikai nevēlēšanos izdarīt visu perfekti vai kaut kādā mērā paliekoši. Jā, tur tā rakstīšana arī apstājas. Pie izmisīgas vēlmes uzrakstīt kaut ko lakonisku, skaistu, domu un simbolu pārpilnu, tādu, kuru nebūtu kauns likt starp klasiķiem.<br />Un neapšaubāmi šī man mini-mega egomaniakālā vēlme ir tīri cilvēcīga. Visi taču dara kaut ko kas paliktu vai vismaz daļa vēlas, lai tas ko viņi dara paliktu un būtu kaut kam derīgs.<br />Es negribu izklausīties pēc snoba vai no to cilvēku daļas, kuri dižojas par to, ka viņus nekas vairs nepārsteidz. Nē, nē- es gribētu tikai iet vēl tālāk un teikt, ka: Man ļoti maz kas šķiet nozīmīgs. Es pat nezinu kā to, lai paskaidro. Nu ziniet, taču kā bērnībā bija ar Ziemassvētkiem- visi gaidīja, tas bija gandrīz centrālais notikums tulīt aiz dzimšanas dienām un vasaras. Visi bija sajūsmā un pozitīvi uzvilkti tikai par to, ka Ziemassvētki ir klāt, bet tagad šie ģimenes svētki- ar visai dziļo ideju- izraisa vien tādu- skeptiski noraidošu- mēēh. Un tā ir ar aizvien vairāk un vairāk lietām, kuras aizvien vairāk un vairāk tikai kaitina. Nu, piemēram, referendums, tagad nāks 16. marts, Oskara ceremonija, Latvijas Mūzikas Gadabalva, par starptautiskajām ziņām nemaz nerunāsim. UN pat hokejs! Oskara ceremonija bija garlaicīga, par Freda vadīto Gadabalvu vispār neizteikšos.(Tas esmu es vai tiešām šīs abas balvu ceremonijas absolūti sūkāja?) Es neesmu parasti no tiem, kas čīkst par to, ka viss ir slikti, bet kad tev apkārt skaita šito mantru, tad tomēr ir jāaizdomājas. Varbūt, vienkārši tās negācijas ir kā lipigs vīrusa bacilis, kuru jāaizskalo ar ko stiprāku draugu lokā?<br />Pagaidām vienīgais kas vēl nav- mēēh- kategorijā ir grāmatas. Lasu spiegu trilleri par 5 jukušiem ex-spiegiem "Trakie Suņi". Tieši tāda arī pasaule man izskatās pēc agresīvi, sadistiska ķertā, kam maza sapratne kas notiek un kurp dodas. Un ar mani, droši vien, ka nav labāk. urn:lj:klab.lv:atom1:sniegavirs:87801 2012-02-22T00:36:00 2012-02-22T00:36:00 2012-02-21T23:53:13Z 2012-02-21T23:53:13Z Kolektīvs ir vienojošais, kopīgais, pretējs- daļām, frakcijām, nodalījumiem.<br />Kopīgais ir kaut kas pazīstams, kaut kas tuvs- ieredzēts.<br />Aleksīte, man reiz teica, ka katru reizi, kad viņa esot gatavojusies kopā ar Līni, Sebri un Smiļģi viņa esot apzinājusies, ka kāpjot uz skatuves viņi visi mazliet mirst katru reizi uz skatuves un ja paveicas, tad arī atdzimst. Kaut ko paņem un kaut ko noliek, lai neaiztiktu, iespējams, vairs nekad. Un ja tā mazā miršana nenotiek, tad nav bijis vērts un tā nav māksla. Jo tā (māksla) pati par sevi ir koncentrējusies izgaišanā- izjūtās, kuras tikai tajā mirklī skrien pār ādu, kauliem vai kur nu kuram tās skudras tur aiziet.<br />Tagad saprotu, ko viņa ar to bija domājusi.<br />Nezinu kā bet tā visa dziedāšanas lieta padara šo dzīvi krietni vien paciešamu, pat baudāmu. Man ir grūti pat aprakstīt. Tas bija- vau- jā atvieglojoši. Balti.<br />Es jūtu, ka manas "baterijas" ir uzlādētās, kaut arī es izliku ārā tik daudz enerģijas, ka principā jutos diez gan nekāds līdz pat pirmajam alum. Jebkurā gadījumā radošais un piepildošais un ar paņemošais process- ir liela mīkla un mistērija. Un, manuprāt, vispatiesākais Magnum Mysterium (Lielais noslēpums) ir tas kā dažādas dvēseles balsis savijas vienotā ziņojumā, kas aicina līdzi, dalās katra indivīda pārdzīvojumos un skatījumos. Taču galvenokārt mīkla man ir par to kā kolektīvi var nomirt un atdzimt individuāli. urn:lj:klab.lv:atom1:sniegavirs:87528 2012-02-12T22:39:00 2012-02-12T22:39:00 2012-02-12T22:04:26Z 2012-02-12T22:04:26Z Šodien Torņakalna Draudzes namā dziedāju Vox Animae sastāvā. Es biju kaut kā skaista sastāvdaļa. Taču pats galvenais ir tas, ka dalīju ar viņiem visas veiksmes un neveiksmes vienādās daļās un par to esmu ļoti pateicīgs- šādas iespējas pēdējā laikā ir bijušas maz. Tas bija emocionāli iztukšojoši, taču garīgi piepildoši. Esmu noguris, bet patīkami noguris. Rēķinot, ka repertuāru sāku apgūt pirms nedēļas, tad jāsaka, ka bija labi. <br /><br />1. Tomas Luis de Victoria - O Magnum Mysterium.<br /><a href="http://www.youtube.com/watch?v=85sROQYpHs4">http://www.youtube.com/watch?v=85sROQYp<wbr />Hs4</a><br />Labi: Dziedāju. Ja vispār sāk ar to, ka muziķenē iedzina dziļi alerģisku nepatikas reakciju pret garīgajiem gabaliem latīņu valodā. tad jāsaka, ka tas jau ir episks sasniegums, ka spēju nodziedāt pieklājīgi un ieskatoties lapās tikai uz beigām. Slikti: Mani nevarēja dzirdēt.<br />2. Rheinberger - Abendlied<br /><a href="http://www.youtube.com/watch?v=9Fn0wQwsKmE">http://www.youtube.com/watch?v=9Fn0wQws<wbr />KmE</a><br />Labi: Zinu no galvas. Šķiet, ka nekļūdījos, šķiet ka izjutu šo skaņdarbu.<br />Slikti: Nezinu vai bļāvu vai biju par klusu. Varētu vēlēties dziļāku balss skanējumu- kā saka caur diafragmu- laikam tas attiecas visām dziesmām.<br />3. R.Dubra- Lūgšana.<br /><a href="http://www.youtube.com/watch?v=uicg97hp9kA">http://www.youtube.com/watch?v=uicg97hp<wbr />9kA</a><br />Labi: Spēju nodziedāt no lapas. Slikti: Emocionāli šis darbs aizķēra, zaudēju koncentrāciju un aizpeldēju kaut kur... tālu. Nācās ļoti piestrādāt, lai savāktos uz nākošo darbu.<br />4. Renāte Stivriņa - Deo Gratias <br /><a href="http://www.youtube.com/watch?v=Ogk1itTAUqA&feature=related">http://www.youtube.com/watch?v=Ogk1itTA<wbr />UqA&feature=related</a><br />Labi: Nodziedāju visu darbu. Slikti: Nepaņēmu augstāko augšu.<br />5. Tas kurtais, taču tehniski gūtais darbs krievu val.<br />Labi: Nekļūdījos. Slikti: Jāiemācās vidusdaļa no galvas un jādzied labāk.<br />6. Elijah Rock <br /><a href="http://www.youtube.com/watch?v=bsUDTgnewQY">http://www.youtube.com/watch?v=bsUDTgne<wbr />wQY</a><br />Labi: Nekur neieskrēju un neko nenokavēju laikam. Slikti: Es neesmu Tenors.<br />7. Amazing Grace<br />Labi: Bija jādzied tikai Dū-dū un ū un mmm laikam. Slikti: Iedziedāju tenora partiju 20 min. pirms koncerta.<br />8. Eric Whitacre - With a Lily in Your Hand<br /><a href="http://www.youtube.com/watch?v=UUwQbFlm1h4">http://www.youtube.com/watch?v=UUwQbFlm<wbr />1h4</a><br />Labi: Zinu no galvas. Nedziedāju šķībi- cerams. Slikti: Uz beigām sāka pietrūkt dukas- kaut kas ar kaklu, gribējās padzerties.<br />9. Kalējs Kala debesīs.<br />Labi: Ja kaut kas bija labs, tad tas ka nodziedāju augšas. Slikti: Nevietā paņemtas elpas izsit no ritma.<br />10. Kur Tu teci.<br />Labi: Ir tas, ka korabiedrs kļūdījās un es ne. Slikti: Tas, ka varu dziedāt labāk, bet to neparādīju.<br /><br />NOTE TO MY SELF: JĀIZGUĻAS PIRMS KONCERTIEM KUROS PIEDALIES! <br /><br />P.s. Kā var pietrūkt cilvēks, kuru esi saticis tikai vienu reizi, bet ir tādā sajūta, ka dali vienu pasaules daļu ar viņu? Lūk, tā gan ir liela mistērija patiesi. urn:lj:klab.lv:atom1:sniegavirs:87265 2012-02-03T02:47:00 2012-02-03T02:47:00 2012-02-03T01:46:32Z 2012-02-03T01:46:32Z Nezinu kam vairāk vajag vienam otru- man iespēju nomainīt vidi un attīrīties garīgi, vai korim tenoru. Otrajā variantā ir skaidras izvēles un alternatīvas, pirmajā gadījumā gan ne.<br />Un tur laikam slēpjas sofokliska traģēdija no dienas uz dienu, no cilvēka uz cilvēku. Un tāpat kā Ajants es izjūtu dziļu netaisnības sajūtu attiecībā uz pagātni un dziļu bezcerību attiecībā uz nākotni. Tik kaut kā spējis nogalināt sevī to Ajanta traģisko kaunu un nevērtības sajūtu pēc tā visa es kustu tālāk. Tas ir interesanti kā iepriekš izmantojot frāzi kā ironisku/sarkastisku joku, pēc kāda laika tas apgriežas apkārt un iecērt tev pliķi. Problēmas atzīšana ir ceļš uz izveseļošanos... Esiet sveicināti, bipolārie traucējumi! urn:lj:klab.lv:atom1:sniegavirs:86893 2012-01-30T03:44:00 2012-01-30T03:44:00 2012-01-30T02:55:38Z 2012-01-30T02:55:38Z Sēžu un domāju ko lai raksta un un atduros pret vienām un tām pašām dažām izvelēm, kuras iekļauj noželojamību, patosu, pārspīlējumu un zināmā mēra arī bezcerību. Bet tas laikam to negulēto stundu dēļ un no nespējas aizmigt. Protams, protams, varētu šeit pateikt, ka visiem bez izņēmuma ļoti vēlams būtu aiziet smagi padirst un ļoti padomāt ko saka un domā starpetniskajos jautājumos. Atsevišķiem indivīdiem vēlama būtu šī procesija arī ar asiņainu diareju. Taču tas būtu pārāk jēli. Un tāpēc, lai tās "izsmalcinātās" tualešu ainas paliek nu jau uz jūsu iztēles rēķina.<br />Tāpat es varētu pateikt, ka nu principā kādas tur sakars -20 grādiem ar arktiskām temperatūrām pie joda, zirga un septiņiem tatāriem, kas visi, laikam, ir izlēmuši izvarot apollo.lv redaktora un žurnālistu smadzenes. Nekāds cits veselajam saprātam pieņemams skaidrojums vienkārši nepastāv. Jo ja pastavētu, tad būtu jāatzīst vēl bēdīgāka atziņa... Ka lasu portālu, kurš balansē savu stulbumu uz garīgās atpalicības robežas un smagas galvas traumas. Ne viena ne otra iespēja nekomplimentā Latvijas sabiedrībai, ja jau kaut kas tāds tiek piedāvāts. Tāpēc lai nebūtu pārāk bēdīgi un drūmi, es tiešām svēti ticu tam, ka cilvēkiem šajā protālā ir uzbrukuši ļaundari. Vismaz raisa līdzjūtību nekā nožēlu.<br />Tāpat es arī neteikšu to kaut velētos lai ne tikai 4 nosaltu šajos mīnusos<br />bet krietni vien vairāk. Protams, tas ir ļauni un es pat neteikšu ka cilvēki nesapratīs šo loģiku drīzāk atteiksies saprast. KAs ir būtiska atšķirība. Jeb kurā gadījumā, ja Tu spēj nosalt vienīgajās pāris dienās kad ir īsta Ziema, tad droši vien Tu to esi pelnījis. To, ko demogrāfi sauc par Latvijas izmiršanu, es vēlētos nosaukt par Mātes dabas draudzīgu palīdzību nācijas cilvēcisko kvalitāšu celšanā. Tā šķiet ir vislielākā slimībām no vissām- VISAPTVEROŠ AKŪTS STULBUMS. Tāpēc nosaukums ir anamnēze, ja kāds nezin ko tas nozīmē, tad te ir pat varianti: <a href="http://www.tezaurs.lv/sv/?w=Anamn%C4%93ze">http://www.tezaurs.lv/sv/?w=Anamn%C4%93<wbr />ze</a><br />P.s. Vermillion Pt.2 urn:lj:klab.lv:atom1:sniegavirs:86713 2012-01-26T00:15:00 2012-01-26T00:15:00 2012-01-26T00:27:35Z 2012-01-26T00:27:35Z Man nav ko teikt...<br />Par viņu man nav ko teikt un par visu pasauli man nav ko teikt, kad viņa smaida vai veras manī. <br />Man nav ko teikt arī par to, ka atvadījāmies stundu un 3 minūtes.<br />Neesmu pārliecināts pat vai vajag...<br />Varbūt vajadzētu vienkārši izdarīt kaut ko mazu un mīļu. urn:lj:klab.lv:atom1:sniegavirs:86339 2012-01-15T02:50:00 2012-01-15T02:50:00 2012-01-15T01:39:01Z 2012-01-15T01:39:01Z Sirds ir novalkāta tāpat kā sudraba galvaskauss pie ķēdītes, kas guļ kaut kur dziļi atvilknē, nemaz nerunājot par grezni mežģīņainām apakšveļām, nodedzināta tāpat kā smaržīgās sveces, ar kafijas aromātu, līdz pat pamatam, līdzi piemetot vēl visas citas smaržas, nomesta kā unikāli oriģinālie japāņu irbulīši pie netīrām dakšām nevērībā, noraidīta kā ozolkoka molberts, kurš ir palicis absolūti neskarts, bez pieskārieniem, novītusi kā desmitiem puķu, kas sagulst kaltētas uz palodzēm vai atkritumu konteineros, neatvērta kā dziļdomīgi bagātinoša grāmata ar nelielu, taču intriģējošu lapušu skaitu un personīgi intīmu ierakstu... <br />Taču vēl kaut kas ir, vēl kaut kas paliek- skaita laiku- sitot ritmu... Laikam, pateiktais iededzināts atmiņā paliek, atmiņā skaita. Par spīti iededzinājuma zīmogam- visu skaisto skaita. Un tāds arī atliek, par spīti visiem atlikumiem, ar pluss vai mīnuss zīmēm. Es prātoju- ar kādām super vai moment līmēm- draudzējas mans atlikums. urn:lj:klab.lv:atom1:sniegavirs:86209 2012-01-14T01:42:00 2012-01-14T01:42:00 2012-01-14T02:05:30Z 2012-01-14T02:05:30Z Pagaidām esmu ticis tik tālu...<br /><br /><br />Viņas supernovu pilnais smaids<br />Tāda priekšā zvaigznes pietumst<br />...............................<br />...............................<br /><br />............................<br />............................<br />Viņas stāvā dzīvo vieglums-<br />Alpu kalnu spirgtais gaiss. urn:lj:klab.lv:atom1:sniegavirs:85845 2012-01-09T00:35:00 2012-01-09T00:35:00 2012-01-08T22:44:24Z 2012-01-08T22:44:24Z Indivīdu līmenī vienaldzība nevis skaistums izglābs pasauli. Citādāk prātā var sajukt. Šodien kremt, nesavaldība un neiespējamo, nenotikušo lietu traģiskums. Svabodnaja kasa!- Iesaucas pārdevēja un mēs rāpojam tālāk. Katrs pa savam, katrs atsevišķi. Bet gribās taču citādāk, bet ir šī <a href="http://www.youtube.com/watch?v=5B1KfsCvrvM&feature=related">dziesma</a>... urn:lj:klab.lv:atom1:sniegavirs:85641 2012-01-07T20:55:00 2012-01-07T20:55:00 2012-01-07T19:10:08Z 2012-01-07T19:10:08Z Atceries draugs, ka atklājoties cilvēki parāda arī sevī slēpto nožēlojamību un vājumu. Mēs visi meklējam panākumus un slavu, tāpēc tas liek riebumā aizgriezties vai bēgt, jo atgādina mums to, ko slēpjam no sevis un citiem... Ka esam pilni ar dāžādiem trūkumiem, nepilnībām un dīvainībām, kuras saprast var tikai retais.<br />Un tad es vēl gribēju, ko bilst par cilvēkiem, bet aizmirsu. Esmu ļoti pārliecināts, ka tas nebija nekas glaimojošs mūsu sugai. Bija kaut kas par divu veidu cilvēkiem atkal. Man labi padodas sitematizēšana un grupēšana. Ak, jā atcerējos! Mūsdienās ir visai viegli būt par mizantropu un visai grūti par filantropu vai humānistu. urn:lj:klab.lv:atom1:sniegavirs:85466 2012-01-06T14:28:00 2012-01-06T14:28:00 2012-01-06T12:32:53Z 2012-01-06T12:32:53Z Atgriešanās pēc aiziešanas nekad nenāk pa tiem pašiem ceļiem. Tikai pa citiem... Un tādus atrast ir grūti. urn:lj:klab.lv:atom1:sniegavirs:85185 2012-01-04T05:50:00 2012-01-04T05:50:00 2012-01-04T03:53:39Z 2012-01-04T03:53:39Z Pasaule pagaidām atrodas tādā slēptā kara stāvoklī. Vienā bedrē tie, kas kā Koelju atsakās par visām varītēm no dzīves traģisma un priecājas līdz bezgalībai un otrā tranšejā tie, kas atsakās priecāties par dzīvi vai saskatīt jel ko labu. Taču lielākā daļa tup pa vidu- svārstoties te šurp, te turp, pakļaujoties, kā vienas- tā otras grupas komentāriem un spriedumiem par to, kas ir vai nav skumīgi/priecīgi- depresīvi vai eksaltēti. Un kādam tad Tev īsti ir jābūt. Tā nu mēs esam no viena notikuma līdz otram un tad no viena sprieduma no citu puses līdz nākamajiem. Tikai atliek likt punktus plaknē un savienojot tos, zīmēt savu dzīves grafiku. Un tas kur augšas, kur lejas, kur kāpumi un kur kritumi, ir absolūti vienalga, ja ir vakarā (rītā, dienā, pēcpusdienā) pie kā atgriezties. Jo tā ir vieta kur turpināties <a href="http://www.youtube.com/watch?v=jFg_8u87zT0&ob=av2e">GARĪGI</a> . urn:lj:klab.lv:atom1:sniegavirs:84831 2012-01-03T01:17:00 2012-01-03T01:17:00 2012-01-03T10:33:33Z 2012-01-03T10:33:33Z Šis ir mans gads. Un manuprāt šogad tiešām izšķirsies tas vai esmu lietaskoks vai vienkārši vējagrābslis. Daudz kas ir jāatstāj un jādodas uz priekšu neatskatoties, kaut ir sāpīgi kaut ir skumji, bet tas ir jādara. Esmu pārāk ilgi dzīvojis kaut kā gaidīšanas, ilgas klusēšanas un bezcerīgas cerēšanas fāzē. Šis ir tāds mentāls spēriens sev pa pakaļu. Esmu sācis jau ar sāpīgāko daļu. Pirmo reizi izbeigt attiecības (ja tās bija attiecības)caur skype ir visai dīvaini, bet nu neko darīt (aplis noslēdzas tur kur tas sācies). Ja cilvēks nevēlas satikt mani un nedod par sevi nekādu ziņu, tad ir jādara tas kas jādara. Man ir apnicis dzīvot kaut kādā konstantā- bet, ja, nu?- sajūtā. Sākot ar attiecībām un beidzot ar to, ko es esmu studējis, darījis un ieplānojis. Man nepatīk pārmaiņas, bet tās ir jāveic. Nu pat, nu pat ir palicis pārāk ērti dzīvot un nepiepildīt savu potenciālu un gaidīt otras puses uzmanību. Ir jāatsakās no pasīvās cietēja lomas, kur viss ir salikts un sakārtots. Ja godīgi man pat pēdējā laikā nav no kā baidīties, kas ir visai lielu trauksmi ceļoša apziņa. Jo nebaidās tikai muļķi vai miruši cilvēki. Es negribu būt ne viens- ne otrs.<br />Negribu te taisīt kaut kādu apņemšanās listu, jo tādā gadījumā tur būtu visai daudz punktu. Varbūt sāksim ar to, ka jāatgriežas sabiedrībā un jāievieš kaut kāda zināma rutīna, jāatjauno dienas ritms. Tas būtu visai svētīgi. Bet pagaidām nedaudz durstīs krūtīs šis: <a href="http://www.youtube.com/watch?v=8jz2SyIFzeI">http://www.youtube.com/watch?v=8jz2SyIF<wbr />zeI</a> urn:lj:klab.lv:atom1:sniegavirs:84728 2011-12-31T06:58:00 2011-12-31T06:58:00 2011-12-31T05:05:46Z 2011-12-31T05:05:46Z Ar labu nakti asaras<br />Jūs esat nevēlami rūgtas<br />Kā atmiņas no vasaras<br />Kas atnāk nelaikā lūgtas urn:lj:klab.lv:atom1:sniegavirs:84449 2011-12-30T01:09:00 2011-12-30T01:09:00 2011-12-30T00:22:04Z 2011-12-30T00:22:04Z Sēž uz zirņu torņa augstā,<br />Meitene bez tetovējuma.<br />Lok, ar pilnām saujām iekšā,<br />Tikai to kas ir no saldā krējuma.<br /><br />Nav jau rūgts, nav jau mieles,<br />Ņem tik to, kas patīkams un pierasts.<br />Meitene bez pūķa un tetovējuma,<br />Kuš-ina vien Rīgas ielas.<br /><br />Klusē daudz un klusē ilgi,<br />Atbildi strupi- negriboši lakoniski.<br />Meitenei bez pūķa...<br />Visi citi nevēlami drakoniski.<br /><br />Aukstā zirņu tronī sēž,<br />Plaukstā- atmiņas un solījumus plēš,<br />Alkst tā- to, ko pasolījis vējš,<br />Lauskās veroties tā savu kaunu dzēš.<br /><br />Meitene bez pūķa tetovējuma,<br />Sēž pie iegūto siržu grāmatu sējuma.<br />Slēpjas no īpašniekiem-<br />Lok no burkas, kurā tikai krējums...<br />Sēdēt jau var, bet vai ir labi, ja ir sējums? urn:lj:klab.lv:atom1:sniegavirs:84084 2011-12-27T00:57:00 2011-12-27T00:57:00 2011-12-27T03:45:33Z 2011-12-27T03:45:33Z Rezumējot šo 2011. gadu jāsecina, ka Latvijas sabiedrība ir saņēmusi to, ko vēlējās. Principā tā pat kā šahā sabiedrība ir piespiedusi dažādus spēkus mainīt pozicionālo izkārtojumu. Mēdiji mazāk runā par oligarhiem, referendumi bija vairāk kā saprašanas, Saeimas atlaišana ar' notika, sabiedrība dabūja jaunu partiju un glābēju, konsekventu veco valdību ar dažiem labojumiem. Un principiālāku nostāju nacionālajos jautājumos.<br />Tikai problēma tāda, ka sabiedrība aizmirst to par ko nerunā, neraksta, vai neredz TV, taču tas nenozīmē, ka nav ietekmīgu cilvēku un dažādas intereses.<br />+<br />Noziedzība samazinās, pēc skaita esam vēl 2 miljoni šeit pat uz vietas. IKP aug, bezdarbs mazinās.<br />It kā krīze pārvarēta uz papīra.<br />Taču dzīvē viss var būt pavisam citādāk. <br />Šaubos vai uz jautājumu: Vai jūtat valsts atbalstu un pateicību? (vai kaut kā tā)- visticamāk ka stabils vairākums pateiks, ka nē- nejūtu nekādu atbalstu vai pateicību- nejūtos novērtēts utt.<br />Un tanī mirklī iestāsies dziļš apstulbums par atziņu, ka uz papīra viss it kā ir labi, bet nemākam būt labi cilvēki. <br />Kas ir tas pie kā novēlu piestrādāt visiem mums privātā un valsts sektorā strādājošajiem un arī bezdarbniekiem, skolēniem, pensionāriem- būt nedaudz labākiem vienam pret otru.<br />Un tad varbūt tas, kas ir uz papīra, tuvināsies tai realitātei, kura atrodas starp ielām, namiem un cilvēkiem.<br />Jā, galvenokārt, starp cilvēkiem ir tā realitāte, pie kuras ir jāpiestrādā. urn:lj:klab.lv:atom1:sniegavirs:83877 2011-12-24T19:26:00 2011-12-24T19:26:00 2011-12-24T17:31:19Z 2011-12-24T17:31:19Z Man ir skumīgi Ziemīši... <br />jo mana ģimene apēda Donaldu Daku- manu bērnības elku! :D<br />Nerunājot par to, ka man nācās pagatavot viņu... LOL!<br /><br />P.S. Donald, R.I.P. urn:lj:klab.lv:atom1:sniegavirs:83465 2011-12-23T00:36:00 2011-12-23T00:36:00 2011-12-23T01:38:35Z 2011-12-23T01:38:35Z Tikko radās fundamentāls pagrieziens- ideja!<br />Griša būs sociālais darbinieks ar planetāra lieluma sirdsapziņu. <br />Šitas man iešāvās prātā, kad izdzirdēju šādu stāstu:<br />Kādā novadā x ir audžuģimene ar 10 bērniem. Ģimene laba- ģimene paraugs visiem- tā vismaz raksta vietējā avīze. Kur viņi visi 12 nobildēti platiem smaidiem, lieliskam stāstam par veiksmīgu un kārtīgu ģimeni un kārtējam apliecinājumam par to, ka pašvaldība strādā labi un viss ir kārtībā.<br />Taču tas ir pārāk labi, lai būtu patiesība. Vai ne? <br />Un tik tiešām- nav jau arī patiesība. Pēdējo apgādībā paņemto četrgadīgo puiku, vārdā Armands, viņi nevis atstāj bērnu dārza nakts grupā, bet vienkārši aizmirst par viņa eksistenci līdz pienāk piektdienas. Un pagājušo nedēļ, kad vakarā medmāsa zvana "mātei", lai paziņotu to, ka viņš ir slims viņa atbild: Kas slims? Un iestājas klusmums un abas saprot, ka audžumāte ir tik tiešām aizmirsusi, ka ir tāds Armans. Ka viņaš ir mazs, ka viņš visticamāk grib būtu mājās, kur par viņu rūpējas kāds kas ir pazīstams. <br />Sociālie dienesti pa tam lāgam attopas, ka nav prasījuši mātei atskaitīties, uzrādot čekus par iztērētajiem pabalstiem, vismaz pusgada garumā. Cik noprotams, lai slēptu savas nekompetences pēdas šis laiks ir samazināts līdz šādam laika periodam. Bāriņtiesas vadība klusē. Jo ir avīze, jo ir veiksmes stāsts par "lielisku" ģimeni.<br />Priecīgus Ziemassvētkus, Tev- Armand. urn:lj:klab.lv:atom1:sniegavirs:83201 2011-12-21T18:55:00 2011-12-21T18:55:00 2011-12-21T18:04:16Z 2011-12-21T18:04:16Z Tātad, iepriekšējā ierakstā norādīju uz to, ka alkohola pārmērīgai lietošanai ir diez gan nopietna sasaiste ar stigmatizāciju un sociālo nosodījumu.<br />Kas šajā mirklī ir svarīgi? Pirmkārt, atdalīt mazsvarīgo no būtiskā šajā "iedzert un aizmirsties ir labi" tematā. Principā būtu vērts ignorēt argumentus par to kā tas ir kaitīgi (jo principā viss ir kaitīgs)un to, ka alkohols pats par sevi ir slikts (domāju, ka šeit nav īsti ko paskaidrot).<br />Tālāk. Kas ir svarīgi? Svarīgi ir tas kā esam nonākuši līdz šādai stigmatizācijai un kaunināšanai. Un šeit jau jāieskatās vēstures annālēs.<br />Un konkrēti divās līdzīgās taču būtiski atšķirīgās piedzeršanās tradīcijās. Protams, runa iet par Dionīsiju un Bakhanālēm.<br />Dionīsija tradīcijas kuras iekļāva svinēšanu un pārmērīgu alkohola lietošanu un nožēlu nākošajā dienā adoptēja agrīnā kristietība. Un novērojama šī atkāpe no stigmatizācijas un absolūta nolieguma ir tādos svētkos kā Ziemassvētkos, Jaunajā Gadā un pat atsevišķās valsīts Lieldienās, kur svinēšana ieilgst vairākas dienas. Turpetīm Bakhanāles aizliedza līdz ar kristietības ieviešanu kā pagānisku rituālu ar sodomisku/gomorisku pieskaņu. Un patiesi Bakhanāles bija vienkārši brutāla vairāku dienu nodzeršanās orģiju. Un noteikti nevēlos būt par šīs tradīcijas aizstāvi.<br />Taču par jēgpilnu- funkciju izpildošu- ekstensīvu apreibinošo vielu lietošanā- es gan vēlētos iestāties.<br />Otrkārt, es vēlētos māzliet iezīmēt iedzeršanas vai pārmērīga alkohola lietošanas psiholoģiskās un sociālās funcijas nākošajā raksta daļai. <br />Un tās būtu: Anestēzija psihei, iekšējā es atvēršanai, alkohols un socializēšanās.<br />Gam bei! urn:lj:klab.lv:atom1:sniegavirs:83172 2011-12-20T02:29:00 2011-12-20T02:29:00 2011-12-20T01:56:52Z 2011-12-20T01:56:52Z Priekšvārds.<br />Pēdējie komentāri ir likuši aizdomāties par jēgpilnu un detalizētāku "piedzerties un aizmirsties" tehnikas izklāstu. Šajā gadījumā man vairāk jāsaka, ka šis gadījums (drīzāk citāts) ir no operas- liela brēka maza vilna. Un tomēr būsim atklāti- "piedzerties un aizmirsties" tiešām izklausās brutāli, neliterāri, provinciāli, vulgāri un visnotaļ nerada nekādas patīkamas asociācijas ar cilvēku, kurš lieto šādu apzīmējumu.<br />Pie kam mēs visi zinām "pareizās" puses un perfektos variantus (kas un kā ir jādara). Taču zinām arī to, ka šādi "zvēri"-perfektie varianti un vienīgās pareizās atbildes- dzīvē atrodamas pietiekoši reti, lai atļautos snobiski moralizēt. Un būt visādā veidā ciniskiem, paviršiem galu galā izdvest mietpilsonisko žāvu, ka, ziniet, mani nu vairs nekas nepārsteidz... Un mememē.<br />Principā, ja nu kāds rīvē savas mazās roķeles un sagaida, ka atsaukšu paziņojumu par to, ka "piedzerties un aizmirsties" (kas tiesa skan ne visai delikāti) dažkārt ir labākās zāles, tad man ir jūs jāsarūgtina.<br />Tā vietā šis raksts būs veltīts šīs pašas tēmas kulturālam, inteliģentam un izsmalcinātam izklāstam.<br />Kā arī kā veltījums Kristofera Hičensa lieliskajam talantam saskatīt un iestāties par lietām(visai bieži pie kādas grādīgās dziras un cigaretes), kuras citiem ir triviālas un pa vietām jau nostādītas, kurās cilvēki vairs nemeklē atbildes paši. Taču šoreiz savas atbildes es meklēšu ar kā minimums pieklusinātu mēģinājumu turpināt to, ko Kriss ir izdarījis mūsu publiskās domas labad 20.gs. nogalē un 21.gs. sākumā.<br />Kā arī veltījums visām tām dvēselēm, karas nepamatoti ir kauninātas dažādu vēsturisko sakritību vai sociālās kārtības dēļ.<br />Salut! urn:lj:klab.lv:atom1:sniegavirs:82730 2011-12-19T18:52:00 2011-12-19T18:52:00 2011-12-20T01:56:22Z 2011-12-20T01:56:22Z Cik labi, ka skumīgos mirkļos var aiziet pagriezt sīpolus. Novēlu to, lai visiem būtu savi sīpoli un savi naži. urn:lj:klab.lv:atom1:sniegavirs:82444 2011-12-18T18:52:00 2011-12-18T18:52:00 2011-12-18T16:53:18Z 2011-12-18T16:53:18Z Ar burtiski dienas atstarpi nomira Kristofers Hičens un Vaclāvs Havels. Šī atziņa pavēsta tikai to, ka pasaule ir zaudējusi divus lieliskus prātus, kuru vietā nāks citi, bet tikai ar laiku. Un kamēr tas nav noticis vismaz es izjutīšu dziļu iztrūkumu pasaules intelektuāļu kopienā un sabiedriskajā domā. P.s. Krisam ir iespēja uzzināt vai viņam uzskati ir patiesi vai nē. Šeit viņa viena no pēdējām debatēm: <a href="http://www.youtube.com/watch?feature=player_embedded&v=A1Si425yfNc">http://www.youtube.com/watch?feature=pla<wbr />yer_embedded&v=A1Si425yfNc</a> urn:lj:klab.lv:atom1:sniegavirs:82233 2011-12-18T02:48:00 2011-12-18T02:48:00 2011-12-18T17:23:59Z 2011-12-18T17:23:59Z Lana Del Rey - Born To Die