Sapratu to, ka:
1.Laiks mums ir vienīgais patiesais resurss, kuru ekonomējam ar naudu vai agrāk ar kādiem citiem priekšmetiem, kuriem bija vai nu estētiska vērtība (ilgi meklēts, grūti pieejams, meistarīgi izveidots- kas arī prasa laiku) vai praktiska vērtība. Nazi mainot pret pārtiku mēs pasākām to, ka nazi ilgi jātaisa un jāmāk uztaisīt un zināšanas ir laika gaitā iegūta informācija kā kaut ko darīt. UN izejot no tā visa mūsu senči sāka piedēvēt neapzināti noteiktus vērtību koeficientus it visam, ko vajadzēja iemainīt vai pārdot.
+
2. Man ir žēl mūs visu- ap 19-21 gadu vecumam, kad pie šīs esošās sistēmas mūs audzina vienā paradigmā un patiesībā mākslīgi radītā krātiņā, ka pēc šo krātiņu pabeigšanas- vidējā izglītība- mēs visi abstulbstam no tā kā dzīvē viss patiesībā notiek. Nezinu vai šis fenomens ir jau pētīts, bet noteikti to vajadzētu darīt. Manuprāt, ļoti svarīgi mums visiem kaut kā neļaut salūzt tiem jaunajiem cilvēkiem.