Mums jābaidās no tā ko neesam izdarījuši. Un man it īpaši. Un es īsti nezinu kā lai es jūtos. Labi, slikti? Pēdējās 2 naktis nav īsti gulētas darba dēļ un slimība viss kopā ar visu psiholoģisko tik ļoti nospieda, ka neatlika to visu palaist. Atlaist. Un vienkārši būt. Ak, jā- manas smēķētāja dienas ir galā- gribot negribot. Un labi ka tā. Jo tas bija ieradums, kurš nāk līdzi no full of shit gada. Laikam tā ir attīrīšanās. Cīnīšanās ar sevi un the World pierādot, ka esmu labāks nekā kādu laiku esmu bijis.