Tikko atcerējos ko Aivars Eipurs (Eduards Aivars) man teica, ka tā rakstīšana, ka tā sajušana ir ir kā mizlīgs spēks un nespēks reizē un vienu viet. Un ar tiem abiem ir jāmāk sadzīvot. Pietrūkst Intas Alekses (manas režisores) padoma un atbalsta runājot un darot.
+
Meklēju kaut ko degošu un veldzējošu reizē priekš lietošanas mājās, ikdienā, zem segas, gaismā, tumsā.
+
Meklēju plaukstu, kas notrauktu gružus no mana melanholiski laicīgā vaiga.
Tā lai ir tīra ir nevis āda, bet sirds.