Pērs Gints nav mājās... Patiešām viņa nav mājās.
Radās jautājums. Vai mīļotā cilvēka dēļ esmu gatavs upurēt? Sapratu, ka var. Varu upurēt daudz. Sāku upurēt ar lepnumu. Un ar ko beigšu? Cilvēks ir manī. Viņa bija, ir un būs mana labākā nedēļas daļa. Vismaz es ceru kādu laiku. Ceru, ka viņa gaidīs. Tāpat kā Solveiga. Un ticēs tāpat kā Agnese. Tik dīvaini apzināties šo vārdu patiesumu. Mana meitene. Pica. Un jā viņa bija gaidīšanas vērta, pat tad, ja man riebjas gaidīt, pat tad, ja katra minūte bija kā vesala mūžība... bija vērts. arī upurēt bija vērts. LAbi atzīšos esmu nopirkts par 16 Ls. Tas ir 10Ls un biļeti uz teātri Pērs Gints nav mājās... Izrāde bija smaga- garīgi. Taču nepamet sajūta, ka esmu nopirkts par pakalpojumu. Uzstāšanās. Derdzas to darīt mājās...
|