Es dzīvoju post- komunistiskā, post- feminisma, post materiālajā sabiedrībā. Mūsu dzīve ir pārvērtusies par vienu milzīgu post (pēc). Viss ir pēc neka nenotiek pre- iepriekš, ja nu vienīgi preču pasūtīšana ar PRIEKŠapmaksu utml. Ak, jā nepieminēju post- kara uzskatus un vērtības. Bet ziniet, tas viss neko nemaina un nemazina uzrakstu skaitu uz ielām ar tekstu:"Dzīve ir sūds". Vēl vairāk- aizvien biežāk šie uzraksti parādās mūsu smadzenēs, sirdīs un uzskatos. Tas, protams, ir daudz ļaunāk nekā uzraksts uz sienas- jo to var nomazgāt. Šo uzrakstu ar lupatiņu un Mr. Proper jūs tik viegli nedabūsiet nost, na-āa. Varat mēģināt skalot, mazgāt un balināt gan prātu, gan sirdi, gan uzskatus kaut kādos kursos vai arī vietējā draudzē- tam nav nozīmes. Jo pasaule, kādu mēs to uztveram rodas no tā, kā mēs par to domājam. Un nav jābūt nekādam īpaši ģeniālam vai talantīgam cilvēkam, lai pateiktu, ka mūsu domāšana un rīcība ir nepareiz un pilna ar mēsliem. Piemēru ir daudz tāpēc atļaušu, lai katra paša daiļā iztēle darbojas adekvāti katra paša smadzeņu darbības līmenim un iespējām. Bet atgriežoties pie "DZ.I.S" (a.k.a. Dzīve ir sūds) problēmas, jāpiemin, ka šis uzskats ir spējis iegūt vīrusas īpašības un izplatās sabiedrībā ar ģeometrisku precizitāti. UN paldiesdievam, ka ar šo DZ.I.S. slimību varēja aplipināties tikai tiešā kontakta un pieredzes ceļā. Nu situācija sāk mainīties, šī slimība- vīruss sāk pārvietoties arī pa gaisu, to var ieelpot, sasmaržot un sagaršot. Un neviens nav pasargāts, neviens nav drošs par to vai svaiga gaisa vietā viņš neieelpo šo draņķi. Šis ir mūsdienu mēris- tikai buboņi neaug uz miesas, bet iztēlē gan. Mūsu apziņā- visai krāšņi un pamatīgi. Lielāki un lielāki līdz tie plīst. Līdz plīsīs ar šī realitāte, kurā mēs piedzīvojam šo visu neprātu. Un tāpat kā no iepriekšējām slimībā arī no šīs nebūs glābiņa tiem, kuri centīsies slēpties, begt no tās- tieši viņi būs tās pirmie upuri.
Tā, lūk, viss ir sagriezies un duļķojas kā ēdiens kuņģī. Mēs taču zinām, ka ābolu apēdot mēs to sasmalcinām, kuņģī galīgi sadalām un paņemam vajadzīgo un nevajadzīgo izmetam ārā pa otru galu un tas ir tas ko mēs saucam par pēc lietu. Kāpēc tas pats notiek dzīvē ar visām lietām pēc kārtas, bet pieliekam POST šiltīti un tā kļūst par modes lietu? Neņemšos skaidrot...