Acu pākstīs lobās pupas.
Kristāliskas, tīras, glupas.

Neskatās, pār vaigiem skrienas.
Nav tās arī gluži vienas.

Domas pārved zoda malai.
Pupas atdod skaitļu skalai.

Tur tās aug un tur tās krājas.
Tur tās birst un truli stājas.

Atliek punktus tur un tur.
Novelk strīpu un tā dur.

Pati spice tieši sirdī.
Ne tā draud, ne tā tirdī.

Tikai mazliet dumji sāp...

Tā tas ir kad lobās pupas.
Darot lietas gluži glupas.