Braucot autobusā jutos kā akvārijā. Es zinu kā jūtas zivis akvārijā.
Es esmu iekšā un jūs ārā. Stikla siena. Stikla siena.
Atkal rudens.
Atkal tik gurdens.

Kārtoju dāvanu kasti- to kuru man uzdāvināja... Aiztiku visas dāvanas un apsveikumus kā spitālīgus... kā inficētus. Ļoti negribīgi. Tā it kā tie spētu dedzināt.
Bet rudens plēš no kokiem lapas.
MAn patīk bradāt pa to oranži dzeltenīgo paklāju... [čaukst]
Kaut kāda melanholija.

A varbūt nē... zaičiki, zaičiki, zaičiki. Bļe. :D