Izrāde bija laba. Tā tikai tas jāpasaka attiecīgajiem cilvēkiem un jāiedod hipiju konfektes... :D
A ko pēc tam??? Nu, kad labi esi izsmējies jādodas tālāk...
Sajaucu galvu Irinai... :D Nu ja, ka jāpēr sejas attīrošo nevis matu putas!!! Pavadīju līdz mājām un sapratu, cik tuvu gan es cilvēki var dzīvot viens otram un to nezināt.... Dam- pirmajā gadā tik tuvu dzīvoju un gan drīz nojūdzos no... sevis paša. Bet tāda dzīve ko, lai dara? To pašu neko.
Irina: ej taisni, tad pa labi tad pa kreisi [bet rāda pa labi... :D ] un tur būs ezers- tur ir skaisti.
Gribēju aiziet, bet tā arī nesapratu kur... sasodīts. Tāpēc gāju, runāju pie sevis pusbalsī- cilvēki atskatījās- neatskatījās un steidzās.
-------------------------------
Nav kur paslēpties
Pat ne aiz sienām-
Pat ne aiz betona,
No tām dienām
Patvēruma nav
Kad gribas pazust
No pasaules pārapdzīvotā fona.
BEt nav jau kur...
Visur brauc,
Visur dūmo, krāsnis kur.
Visur manu mieru jauc...
Visur manu mieru tur
------------------------------
Pie dzīvas, pārpildītas
Ielas apstājos,
Lai varētu to šķērsot...
Stāvēju, gaidīju-
Minūti, gaidīju divas,
Gaidīju vēl,
Un vēl mazliet...
Gaidīju ilgi.
Apsēdos-
Lai vēlāk atkal varētu iet.
(Vēroju mašīnas-
Garām pabrauc BMW.
Blakus sēdētāja gan jau ir uzvilkusi
NEvair mini- bet ekstra īsus svārkus.
Tādas domas raisās, kad vēroju metāla zārkus...)
UN kad verēju tālāk iet-
Nebija vairs spēka piecelties
Un šķērsot to ielu...
Sēdēju minūti, sēdēju divas,
Sēdēju vēl, un vēl mazliet.
Sēdēju ilgi.
Apgūlos zālē...
(Rietošās debesis vēroju-
savā vēlmē sekot saulei kvēloju)
Brīdī, kad varēju piecelties un tālāk iet-
Sāku sapņot- iegrimu miegā...
IEgrimu pilsētas trokšņu un izmešu sniegā.

Šodien pilna pilsēta kritušo uz ielām.
Visi krītušie- visi guļ.
--------------------------------------
Nospļaujos
Pie Villa Medem,
Nobļaujos,
Ka grauzts...
--------------------------------------
Staigāt vienam bīstami.
Saskrējos uz ielas
Ar savu melanholiju...
-------------------------------------
Propellers kapā gaisu
Caur betona medus šūnu.
-------------------------------------
Gribu tajā skurstenī-
Kas Zvejnieku ielas galā.
Gribu būt skursteņslauķis,
Tur noteikti skats uz visām malām,
Biedējoši skaists.
------------------------------------
Kājas nes- ne prāts.
Tā sāpe NENĀK,
No cilvēka radītas vāts.
Tā cilvēks sāpināt nemāk.
JA tu esi māklinieks,
Nav svarīgi latvietis vai krievs...
Tu sapratīsi-
Tas ir liktens, tas ir Dievs.