Krīt sirds
Ar akmens cietumu
Un tikai tur tā lidojot
Var justies brīvi
Ir sāpe izspērusi
Pēdējo cerību blīvi
Netikai cigaretes dūmiem
Caur logu gribas pamest dzīvi
Arī sirdīm
Ar akmens cietumu
Krītot
Ir jāizbēg
Ir jāpamet sāpju
Cietumu.

Lai miers virs Zemes
Un cilvēkiem labs prāts.
Tik šogad zinu-
Tāds pie manis neatnāks.

Ne laba prāta,
Ne miers uz Zemes.
Ir drazu daudz
Smaka no pažobeles renes...

-Un nevar aizbēgt
Nekur nav māju
Nekur nav glābiņš
Ir ziņas, nāve, nodevība
Pretīgums,
Un sprāgstošs lādiņš.
Kur cilvēki- tur simtiem nāves
Nav zāles.
Šim visam.
Un es brīnos,
Kā Dievam vēl ticam?

Ak, karš uz Zemes
Un cilvēkiem sliktais prāts.
Kaut vienu gadu neatnāc.

Tava nevērība
Pārbrauca ar būldozera vieglumu.
Un pārsteidzi ar savu
Pret manu sirdi pavērsto
Loka stiegrumu.

Un es saku,
Lai jau ir tas
Buldozera vieglums
Lai ir tā notēmētā būlta
Un loka stiegrums.
Jo māka ir celt
Nevis dauzīt.
Galvu, pirkstus un visus lauzīt
Varēsi pēctam
Viena.
Tava nevērība ir tava vienīgā siena.