Nesen atradu savu garīgo veidolu mafinos. NU ziniet tos mazos kēksiņus.
MacMafins.
Un man pie kājas, ka tur ir kaut kādas E vielas! Šī ir mana dzīve. Manā vietā neviens cits nemirs.
Konferencē elpoju Kalvītim pakausī. Bija liels kārdinājums pamēģināt ietriekt pildspalvu viņa gaļīgajā kaklā, pat neskatoties uz to, ka blakus sēdēja apsargi.
Ziniet ir jau tāda paklusēt gribēšana. It īpaši, ja pats esi tam visam tik tuvu. Nezinu vai aicināt tautu uz ielām revolūciju taisīt ir jēga. Man šķiet latvietim atņemot pēdējo kreklu viņš tik un tā nīgri sēdēs un pukosies uz sevi par paša nevarību. Mēs esam garīgi slimi. Tas ir FAKTS. Lielākais vairums pūstoši no iekšas. Man žēl, ka vairumam cilvēku iekš LV nav nekādas vai ir ļoti minimāla un virspusēja izpratne par to, ko nozīmē ētika politikā, pati politika kā tāda un galu galā, ko nozīmē vārds "normāli dzīvot". Lielākajā daļā cilvēku "skaistuma" nemaz nav. Ne jau fiziska, bet tāda dvēseliska un emocionāla.

Daži piedzimst diženi, cietiem par tādiem ir jākļūst.