Strādāju. Par kaltes strādnieku. Naudas dēļ? Nu daļēji. Lai senčiem būtu vieglāk... šonakt strādājot nakts maiņā uzkodu, kapēc es strādāju šādu fiziski smagu darbu. Pie tam vēl oficiāli. Lai kaut kur nokļūtu vispirms jāzin kur tu nevēlies nokļūt.. nē Kalte nav galamērķis... bet tādā dzīve gan. Darbs, darbs, darbs, darbs un nedaudz mājas. Strādāšana starp vienkāršiem cilvēkiem ir atgādinājums par to, kas tad es īsti esmu un no kurienes es nāku. Dziļākajā būtība neatšķiros no viņiem visiem, kuri dzer, smēķē, lamājas nepārtraukti un strādā- vai laiž luni. Es nekad neaizmirsīšu no kurienes es nāku. NO kādiem ļaudīm. Ar kādiem cilvēkiem man ir nācies saskarties un dzīvot kopā vai strādāt. NU kas tas ira ko. Kas es visus pētu. Parastajiem mirstīgajiem plūst un virmo viscaur pāri labestība. Stingrība, bet labestība pāri. Vizinājos iekrāvēja kausā... jē! Man tagad ir arī pašam savs personīgais lifts... :D Darbs attīra. Sēnalas pašas no sevis lup nost no graudiem. Nesvarīgais ātri atsijājas no svarīgā.
|