Tu kā rēta man būsi...Sanāca satikšanās- labi, ka ne nīšanās... TU muļķe nesparoti, ka es tevi mīlu. Bet tu muļķi nesparoti, ka es zinu- tu mani mīli... Muļķis- es. Es jau zinu cik klints gabals ciets, kā lāsmainie burbuļi plīst. Labāk negaidi nesagaidīsi. Es tevi mīlu savādāk. Bēgošā līgava. NEizdošanās... Draudziņš... kura normāla meitene tā dara??? KO pasaki, man! "Mana meitene." Tu nelauz puķes un nebradā... Es pati nezinu, kapēc. Pasaki man kapēc tas viss tā notika? Kur esmu kļūdījies? Tas viss bija skaisti. Apklusti! Tas vēl ir skaisti... Tev jābūt kopā ar kādu citu labāku, ar ko tad man būt ar zilu gaisu. Nevienas citas man nav. PAsaki man vai ir vērts gaidīt. Es gribu gaidīt. Salvetes iziet ātri... esmu kļuvis saltāks. Piedod, ja vari, piedod. Tavai sirdsapziņai piedodu... BEt tev- ne- laimei nepiedod... laimei piedot nevar, jo nav jau ko. Un atkal viens pieskāriens un es varu sajust visu... Būtu labāk bijis, ja es nesajustu viņa kaut kripatiņu jūtu. Bet Ak, Dievs. Viņai ir bail. Jums visiem ir bail. NO manis...
|