Nebrādā pa smalkumiem maniem, Nolauztas puķes neataug. Neskaiti tās pašas zvaigznes, Kuras- manas acis raug'.
Nebradā pa manu dārzu, Dienvidū maigi lapas skārt. Aizmirsti visu- visu kas bijis, Ļauj manu neveiklību ābelē kārt.
Nebradā vairs svešus ceļus, Manu sirdi valdzinot. Klusie sapņi maz ko deva, Spēja tik vien sāpes dot.
|