Pērs Gints nav mājās... Patiešām viņa nav mājās.

Radās jautājums. Vai mīļotā cilvēka dēļ esmu gatavs upurēt? Sapratu, ka var. Varu upurēt daudz. Sāku upurēt ar lepnumu. Un ar ko beigšu? Cilvēks ir manī. Viņa bija, ir un būs mana labākā nedēļas daļa. Vismaz es ceru kādu laiku. Ceru, ka viņa gaidīs. Tāpat kā Solveiga. Un ticēs tāpat kā Agnese. Tik dīvaini apzināties šo vārdu patiesumu. Mana meitene.
Pica. Un jā viņa bija gaidīšanas vērta, pat tad, ja man riebjas gaidīt, pat tad, ja katra minūte bija kā vesala mūžība... bija vērts. arī upurēt bija vērts. LAbi atzīšos esmu nopirkts par 16 Ls. Tas ir 10Ls un biļeti uz teātri Pērs Gints nav mājās... Izrāde bija smaga- garīgi.
Taču nepamet sajūta, ka esmu nopirkts par pakalpojumu. Uzstāšanās. Derdzas to darīt mājās...

Paradoksāli, bet pēc ideālās vakardienas nevarēja nenākt(vienkārši nevarēja nebūt) kaut kādi vārdi... kaut kādi sūdi. Nolādēts... Tagad viņi pirmdien man teiks, ka esmu pats sev kapu racis un tāpēc viņi mani tajā grūdīs... lai pamēģina. Vēsture viņiem to nepiedos... Tā ir mana cīņa, MANA!!! Kā vsipār kāds uzdrošinās tur jaukties iekšā... 3 gadus vesalus 3 !!!! gadus savā cīņa esmu bijis viens. Un nu viņi domā mani izslēgt no spēles... nē... Vienkārša iebiedēšana- gļēva iebiedēšana. Tiesa gan izdevās, bet ne uz manis.
Sasodīts, kā es neciešu, ka tam mirklim bija taisnība... Lāsts pār mani... un manu nespēku. Nolādu.
Tā mana cīņa, mana... Un, jā, es atzīstu, pagaidām zaudēju, ir kritums- pagaidām...

Garastāvoklis:: angry