Viss... kas bija man pret tevi svēts,
Jau sen ir klusumā nonāvēts.
Tik cerība caur vīlēm brēc,
Tu esi, skumju sašņorēts.

Kā vecais vefiņa radio ķērc,
Tā tu uz domām drūmām ieciklēts.
Bet mīlestības vārdā censties taču vērts.
BEt tev jau sirds-
Tas muskulis ir atsaldēts...