Wizz tu lasi ko es rakstu? Es rakstīju aizmirsties- nevis aizmirst, jo aizmirst nav iespējams... bet kad viss ķīsēlis tev smadzenēs iet tik uz riņķi un riņķi un tu zini tev jāliek punkts, bet tu pats gribi likt komatus, domuzīmes, kolus un tiešās runas, par divdabjiem nemaz nerunāsim...

Sen jau viss ir samierināts... Un atstāt pagāteni manā gadījumā tu zini tas līdzinās tuvu bezjēdzībai, jo es dzīvoju kaut kur starp pagātni un tagadni. Kā jau īstam vēsturniekveidīgam zvēram pieklājas...

BEt par nolikšanu malā tur tev taisnība- tā aizmiršanās ir tā pati nolikšana malā... tu zini, ka netīrās zeķes esi iesviedis kaktā, jo viņas nepanesami smird, bet tu centies to visu ignorēt... tāds būtu salīdzinājums.