sniedzins22 - vakara tumsa...

nezinu kapec bet katra diena aiziet liela klusuma..un briziem mani tas biede..meginu atrasti kaut ko tadu par ko man ar savu zakiti parunaties bet nezinu ko vina veletos dzirdeti..un tad uznak jautajums vai sis klusums prieks mums ir labs...vai tas neboja musu attiecibas...man nav iebildumu kluseti bet man ir iebildumu zaudet tevi...itka jau neka tur tada nav no ka baidities..itka nav ta kad mes vispar nerunajam un nedomajam viena par otru...
Man vina ir tikunta viss ko man vajaga..nav ne mazak ne vairak kaut kas..Viss ir brizniskigi...katru vakaru ejot guleti aizveru acis..Un iedomajos kad parlaizu lenam savu plaukstu pari tavai sejai jaukajai..cik jauki ir kad esi lidzas man...laiks skrien veja sparniem un tie nav tikai vardi..katru reizi paradisu to kad tu man esi vairak neka tu doma..neka varbut briziem tev liekas...tu neesi garlaiciga..tu esi tada kada esi..un negribetu viltus smaidus un domas,jutas no tevis..Jo tas nenaks no manas puses..to tev varu apsolit manu saulit..
esmu briziem igna un skabs iskatas mans gimis..Bet tas piederas pie realitates...Tu man loti,loti pietruksti un tas laikam ir redzams...