sniedzins22 - Post a comment

tu lavi but man savam varonim kaut uz sekundi..to muzam atceresos kamer dzivosu es te uz sim zemes kura sapes man nes un tikai dzive sniedz mazu veldzi no sevis..nezinu vairs kas es esmu..vai cilveks kurs reiz bus laimigs vai cilveks kuram jasniedz laimi otram un janoskatas no stura ka mazam bernam kuram nav ta ko vins no sirds karo...ielidu es pie tevis saildities..tu paliki auksta ka ledus zieds kas salde ziemassvakaros bet labi izskatas kamer neaizistiek to..vainot tikai varu sevi saja vieta un laika..lavu sevi vadit tev un nesaku ka nebija labi..katra sekunde bija ka sapnis izsapnots..kuru vairs nenosapnosu jo turpinajuma nav un nebus..tas cels ir noiets kaut kaja speras uz to celu pa kuru aizgaji..tas ir tums un baiss..ne man tur lauts iet ne man lauts but tev lidzas un turet tevi brizos kad sabruksi..milet ir vieglak tos kuri nezin to ka mili vai ari slepies aiz skaistiem vardiem.kurus tikai tu saproti..mili ta lai nezin neviens.tad otrs nemaz nenojautis to ka tu esi vinam tuvak neka iedomajies..sapni turpini mani vest tur kur mani pienems tadu kada esmu..ka es censos pienemt un adot no sevis visu kas man ir..nesaprot atpakal..cilveks manu teikto parprot ka brizam es otru parprotu..mana vaina un vel reiz mana vaina..nedomaju ka pateiktdama kaut ko sapinasu tevi un visus..aukstsums iezogas mani un mana sega silda mani jo tevis te nav un nebus..es pazaudeju tevi tajas krusceles kuras tu redzeji savu laimi bet vai ta bija reala laime to tev pasai jazin..mes pasi sevi pazaudejam kaut kur..tur kur mums nemaz nevajaga but..es esmu seit talu no jums visiem..no gimenes no sapem no kuram esmu briva..bet jutos vientula ka klints ko tikai apskalo juras aukstais udens..reiz kads brauks garam un atkal piestas aptaustis un aizbrauks uz labakam vietam..reali mes visu dzivi varam dzities pec kada zaudejot laiku un pacietibu un ticibu vai vispar atradisim..tur kur vissmazak velamies un gribam tur ir tas gandriz nekas bet taja neka ir kaut kas..no neka var uztaisit kaut ko..skaties ka es aizeju tur kur tu nekad mani vairs neredzesi..tu reiz atminesies manus vardus ko no sirds teicu..kad guleju lidzas es sniedzu tev milumu no sirds..atminas tevi mocis kadu dienu..jo tas liks saprast dzives realitati..tu neesi nekas ka tu varbut doma par sevi..tu esi spozaka neka zvaigzne debesis..kura tikai nerada savu gaismu..tu smaidi ar viltotu smaidu bet tevi mit paties smaids dzili tevi..tu esi tada kada esi..palauzu sevi pa straumi kur mani vejs aizputis tur ari busu es..ne man aizri ar ko tikt pie tevis jo tos lavu tev noslicinat lai netiktu pie tevis jo tu ta velejies..ne man kompos lai zinatu ka tevi uzmekjlet..jo atstaju pie tevis sirdi kura vienmer tas paliks..es nebaidos no vientulibas..bet es baidos ja pagriezisu muguru un aiziesu kad kads atkal tevi apsmies un nepalidzes ka draugam pienakas kad vajadzes..draugs tu esi pats sev atceries to vienmer..tu sev vari uzticeties bet nekad nezuticies no pirma smaida..es biju slikta un sanemu savu sodu tagad noskatoties no malas uz to kas bruk un raud dzili sirdi neizradot to..rit pienaks jauna diena..darbs un tas ari manas dzives jega del ka sriet un milet to kamer nav ko milet..cienit to kamer tas man ir..vienmer seit uz lapas baltas un nekur citur..:-)