auksti čuksti

Tue, 01 Dec 2009 17:57:27 GMT

Pat ja vēl aizvien bibliotēkas pievārtē čibinu darāmos darbus, ir laba sajūta par to, ka vismaz kaut kas ir padarīts. Ir bijusi kopības sajūta, iesaistoties tik ļoti semināros apspriestajā pilsoniskajā lidzdalībā, ir pasmiets kopā ar Aneti un pirmā piparkūka Ziemassvētku gaidīšanas periodā arī noēsta. ir piepildītas dienas sajūta. beidzot!

pat tad, ja pabļaustīšanās pie Saiemas neko nebūs devusi.

Atliek vien ar acīm apmīļot blakus uz galda guļošo Baibiņu un turpināt čibināt darbiņus. vēl tikai trīs nedēļas un vismaz Stradiņu darbi atbirs. priekā!

Fri, 20 Nov 2009 22:11:15 GMT

patiesība par mani:

esmu pazaudējusies.

pavisam pamatīgi.

Tue, 10 Nov 2009 21:04:37 GMT

Ir tā, ka nav nekā.

esmu nodzīvojusies līdz brīdim, kad vienīgais prieks manā dzīvē ir salds miegs.

Mon, 19 Oct 2009 23:16:59 GMT

Biju noskaņojusies jaukam miegam. sagaidīt savu iknedēļas ideālo otrdienu izgulējusies un priecīga. un tad mani sasniedza nakts zvans. Un es vairs nespēju iemigt. Domas ir sastumdījušās čupām un moka mani, ēd mani. Kā var vienlaicīgi ilgoties pēc kaut kā skaista un patiesa, bet tajā pašā laikā pastavīgi apgalvot, ka mīlestība nav radīta man un jūtas kā tādas esmu izskaudusi no sevis?!

es šo cilvēku iznīcināšu. pati negribot. un tieši tāpēc negribu un nevaru iemigt. jo tas nozīmētu pamosties un zināt, ka kāds tagad jūtas tieši tā, kā es pirms gada. un nespēju aizmirst.

Tue, 13 Oct 2009 19:33:19 GMT

un vēl viens šodienas prieks.

Šodienas "Diena". 13. lpp. Raksts par trenažieri, kuram radu tekstus mājas lapā. citāti ņemti, protams, no šīs lapas. maniem pirkstiņiem drukāti burti. mans negulējums, mana aizņemtība. un tagad baudu darba augļus. kožu no šodienas piknika pie jūras pāri palikušajās vafelēs un luncinu astīti. mani vārdi laikrakstā "Diena".

Nu kā lai nemīl Otrdienas?

Tue, 13 Oct 2009 15:59:29 GMT

Otrdienas kļūst par manām laimīgākajām dienām.

šampanietis pie jūras trakā vējā un pēc tam flashmob kopā ar Kultūras un mākslas akadēmiju studentiem Vērmanīš-skumj-dārzā.

Zaņ. esmu enerģijas pacēlumā. paldies par jauko dienu!

Tue, 06 Oct 2009 16:53:21 GMT

pirmā diena mēnešu laikā, kad visu dienu varu veltīt tikai tam, ko es vēlos. nekādu darbu, nekādu pienākumu. tikai es savā miteklī ar savām iegribām.

šodien vairāk par citām reizēm novērtēju to, ka dzīvoju viena pati. karstā vannā ar vīnogām un vīnu, "sex and the city" uz veļasmašīnas datorā. atvērtas durvis un klusums tumšā dzīvoklī. atceroties, ka ledusskapī vēl stāv putukrējums, izlīst no vannas un ar nenoslaucitām putām kailai staigāt pa dzīvokli. Tas ir mans prieks un mana ša brīža laime.

Un tagad dvielī un pilnībā uzsildīta turpinu savu šodienas mieru ķēpājot krāsas uz papīra.

I D E Ā L I

Sun, 23 Aug 2009 20:33:15 GMT

pamazām lienu ārā no savas strādāšanas-negulēšanas-skriešanas alas. traka nedēļas nogale, jauni piedzīvojumi un dziedāšanas dziedāšana dziedāšana. vienmēr esmu bijusi ar dziesmu uz Tu, bet tagad kā vēl nekad dungoju pie sevīm. mostos ar dziesmu un rīta agrumā iemiegu ar to. turklāt veiksmīgi 3 dienu laikā neesmu redzējusi tumsu. ar gaismu ieeju darbiņā, ar gaismu - iznāku.

un vēl? uz vārda dienu uzdāvināju sev tetovējumu. gandrīz intīma rakstura bildes neievietošu.

bet šodien sāpe ir Sirdspuksti Baltijai. skrēju. ar onkuli Valdi. un pēc tam daudz daudz daudz savīlos. sākot ar Jaunā Laika karogiem, kas plīvoja skrienot, gan Ušakovu uz skatuves. sajūtas nebija. un to redzēju vēl daudzu citu acīs. uij, kā gribējās, uij, kā mīļoju savu Latviju, bet tik pat ļoti - uij - es nedomāju, ka skrējēji kaut par vienu piekto daļu jutās tā kā tie cilvēki pirms 20 gadiem.

Wed, 19 Aug 2009 10:27:26 GMT

vakarnakt savā lielajā gultā ievīstījos pēc kārtīgas izvannošanās. Aizmigu filmas 32. minūtē. un pēc sapņiem par sērfošanu pamodos no vecmammas zvana tieši 8:00 rītā.. apķērusi vienmēr kājgalī stāvošo mīksto mantiņzaķi.

jāsāk domāt par gultas biedru? negribu.

un vēl -

Sun, 16 Aug 2009 19:03:08 GMT

es visu savu neīso mūžu domāju, ka man nav savas vietas pasaulē - ka nav izdomāta un uzcelta zeme, kurā es vēlētos pavadīt savu dzīvi. Tad es aizbraucu mācībās uz Turciju un man ātri vien noticējās, ka tā ir mana vieta. taču - ..

šodien skatoties vismaz četras filmas par un ap Parīzi un Franciju kā tādu, es atcerējos savas sajūtas tur esam un savu piekariņ-veida eifeļtorni, ko sen sen pa lētu naudu nopirku Bulgārijas tirdziņā .. un atcerējos to savu īpašo sajūtu par to zemi. ka lai cik ļooooti man nepatiktu tā valoda un cilvēki kā tādi, tie vīnogulāju lauki ir mana stihija. gribētos dzīvot tādā ģimenē, kurai pieder vīna darītava, staigāt rūtainā kleitā pa vīnogu vagām un baudīt dzīvi pavisam tipiskā Francijā. vai arī pamosties no rīta un ieraudzīt Eifeļtorņa galu sev pa labi vai pa kreisi.

Un tad es saprotu, ka Turcija bija mana laimes zeme tieši cilvēku un saules dēļ, nevis pašas zemes. nu varbūt vēl palmu un gaišās jūras dēļ. un tagad jātic draugam, kas it kā redzot nākotni un apsolīja manu vēlmi - 3 bērnus.. un arī to, ka tie būšt no francūža ..

Sun, 16 Aug 2009 18:56:52 GMT

tieši pusgadu tā nav bijis .. atpakaļ savā dzivoklī un atpakaļ Rīgas dzīve. totāla bohēma. ar 6ām filmām šodienas laikā, laiskošanos gultā, trijām vīna pudelēm un cigaretēm. ir pulkstens ap desmitiem un pēdējais laiks izlīst no pidžammas un šaut uz jūru.

Fri, 14 Aug 2009 11:29:58 GMT

esmu ieradusies savā Rīgas rezidencē. jasaka, ka īrnieki bija pacentušies un atstājuši man neizmērojamu miskasti.. tā nu es negulējusi mellu muti visu beržu un tīru. bet pat nedusmojos - esmu atpakaļ savā mazajā paradīzītē!

Mon, 10 Aug 2009 20:30:42 GMT

"it is just you - 3 months ago i met elegant, intelligent and sexy character in the same body :) besides, you're playful.. ;)"

ir ir patīkami, dzirdēt jaukus vārdus par sevi.
pasmaidīju un eju skatīties zvaigžņu lietu. tā būs mana nakts romantika - uzstājīga piekrišana no kāda, kas mani neinteresē un vientulīga morālā bauda ar vīnu uz jumta.

Sun, 09 Aug 2009 17:17:31 GMT

skrēju.

un nesapratu, kas sit skaļāk - manas kājas pret zemi vai sirds krūtīs

es te skatos vecās bildes

Thu, 30 Jul 2009 22:40:18 GMT

Viņš parasti no rītiem bija pieglaudies man pie sāniem kā mīļš runčuks. Savukārt es vienmēr ar pirkstu vai nagu galiem braukāju pa viņa roku, kaklu un krūtīm, domādama, par ko viņš sapņo. Tā bija mana svētība - pirmo no rītiem ieraudzīt viņa seju un sajust viņa ķermeņa siltumu.

Un man reiz jautāja - "Kas Tev ir pirmā mīlestība?". Un tad man acu priekšā stāvēja šī ikrīta aina, kad mūsu mīlestība vēl bija nevainīga un bez rūgtuma. Toreiz man šķita, ka šis vīrietis mani turēs savās rokās visu mūžu. Un es biju traki dulla - traki iemīlējusies un sirsniņu daudzumā būvēju sapņu pilis. Turēt, pieturēties un noturēt.

Pirmā mīlestība man nozīmē daudz. Tā ir kaislību vētra, pirmās nopientās sirdssāpju asaras, nenoņemams smaids un es šo sarakstu varētu turpināt bezgalīgi. Bet pats svarīgākais ir tas, ka pirmā mīlestība man aiz vien pierāda, ka mīlestība tomēr eksistē. Vairs nav tā cilvēka man blakus, un ticiet man - arī negribās, bet ir šī atmiņa par visskaistāko laiku manā mūžā, par mūžīgo lidojumu un bezgalīgiem sapņiem.

Kad es aizgāju, viņš toreiz vēlāk atnāca salijis pie slimnīcas durvīm ar klēpi rozēm. Un mēs tik dīvaini klusējām. Netīri baltās sienās es lēni panēmu rozes un mēs atvadījāmies. Un es vēl joprojām minu - vai mēs izsmēlām viens otru, vai arī mīlestības kamolam beidzās diegs. Un vai nu šis izsmeltais kauss vai arī dzijas nogrieztais gals tajā mirklī bija starp mums. Viss bija beidzies. Tikai divu acu pāri raudzījās viens otram pretī, piesārtuši no raudāšanas.

Un tādos brīžos es nesaprotu, kas ir tas, kas šķir cilvēkus?! Es zinu, ka mīlēju. Es zinu, ka viņš mīlēja. Un es zinu, ka pat pēc diviem gadiem kāda daļa katrā no mums vēl aizvien mīļo viens otru. Bet kas tad nostājas starp diviem cilvēkiem? Kādēļ viņi bēg viens no otra pat tad, ja tas ir tik bezgala sāpīgi? Vai mēs vienkārši vairāk nemākam būt laimīgi?

Tue, 28 Jul 2009 01:15:58 GMT

ko tik brāļa labā nedarīsi. arī jau ceturto nakti negulēsi un vārdu pa vārdam tulkosi instrukcijas, mājas lapu, brošūras un oficiālas vēstules. katrā ziņa labāk, nekā visu dienu gurķoties pie TV.

Sun, 26 Jul 2009 11:46:31 GMT

sveiki,

ar mani viss kārtībā. es dzīvoju mierā un man ir labi.

ar cieņu,
Sniedze

Fri, 10 Jul 2009 22:53:16 GMT

šonakt sapratu, ka pietiks gausties par to, kas bijis. lai arī cik labi bijis, vislielākā sāpe bija tā, ka tur palika mans Turkish Airlines.. paņēmu un beidzot nomainīju savu telefona fona attēlu. no viņa uz savu bildi..

aha.. atpakaļ pie savas kaķa dabas.. it's friday night, baby!

slick your hair back and put your dance shoes on, it's time to move, whoa

es nolieku visu atpakaļ savās vietās. ar citu skatījumu, bet ar tām pašām vērtībām un raksturiņu, es turpinu dzīvot Latvijā. un ir LABI!

Wed, 08 Jul 2009 10:39:34 GMT

Vakardien man prasīja - "nu kā tad ir? esi jau pieradusi Latvijā?" un galu galā saruna noveda pie plusu un mīnusu meklēšanas manai eksistencei mājās. Vakardien likās, ka mīnusi vien ir. man nav ko darīt, darba nav.. sēžu caurām dienām viena mājās, turklāt pirmo reizi 2 gadu laikā esmu tik ilgi mājās zem vecāku spārna. manai pastāvībai tas nu nemaz nepatīk, it īpaši kad pat mans vismīļākais cilvēks - tētis - valsts krīzes samazinājuma iespaidā jau ap vieniem ir mājās un sāk koriģēt manu atpūtu. esmu pieradusi mājās būt viena līdz pieciem un dzīvot savā mazajā Nekurzemē. Būšana mājās mani kaitina - ir auksti, nav manu iemīļoto palmu un atpūtas vietu, kā arī nav manu kā-no-filmu piedzīvojumu. esmu izrauta no vietas, kur jutos labāk par labu un kur atstāju savu sirdi (un nejau par mīlestību runāju. bet par to visu, kā mana sirds tur jutās)

un tad šorīt es pamodos .. un īsziņa no mana mīļcilvēka Daigas. un sarakste e-pastā. lūk, tie ir mani plusi, ko sāku ķert jau pēc Jāņiem, kad ar Baibiņu pidžammā dzivojāmies pa gultu un smējāmies par notikumiem, un pat pagaudojām par dzīves izmaiņām. Un, lūk, tagad ikdienas vakari ar Daigu. mani Latvijas plusi ir šie vakari, ko pavadām kopā savos smieklos, vīna slēpšanā un garākās pastaigās .. Un, jā, tā sajūta, ka līdz pilsētai nav tālu, ka manas vidusskolas sirdsdāmas ir rokas stiepiena attālumā.

Man tikai ir jāatrod kā sevi nodarbināt, jāatrod kā nečīkstēt par naudiņas trūkumu un viss izdosies .. aizies. Mana Latvija ir mani cilvēki. es tikai ceru, ka viņi sapratīs, ja mani tik ļoti ļoti sirds vilks projām no mājām - atgriezties ..

Wed, 01 Jul 2009 09:55:25 GMT

Latvijā ir tāāāāds klusums.

pidžammā un mierā.

un viss. nekā vairāk.

Fri, 19 Jun 2009 13:25:48 GMT

brokastīs ar dzīvokļa biedrenes ģimeni, viņas mamma mani saraudināja. turēja manu roku un nesapratnē prasīja, kāpēc man jābrauc - visiem es taču tik ļoti patīkot, esot gatava ņemt mani par savu meitu. tik grūti šodien. pārāk mīļi cilvēki šeit paliek.

koferus sakrāmēju. tagad gaidu savu Turkish Airlines uz atvadu skūpstu un tad atvadu ballīti. līdz rītam ballēšos un tad jau prom.

sešos ielidoju Latvijā.

Turkish Airlines .. attā

Fri, 19 Jun 2009 06:10:53 GMT

šonakt Viņš man paprasīja, ko nozīmē "Halo" .. gulējām viens otra apskāvienos un skatījāmies acīs, rokas savijušās un Beyonce dziedāja mūsu dziesmu. Es mazliet iesmējos un teicu, ka tas ir tas, ko neviens neredz, tikai es. tā ir tā gaišā gaisma, kas no Viņa nāk katru reizi, kad satiekamies. tā dzirkstelīte Viņa acīs.

no rīta, kad izčubinājāmies no gultas, iedevu Viņam atvadu dāvaniņu - manu zemenīgo dušas želeju, skrubi un body butter. Viņs tik ļoti dievina to smaržu.
Mazliet kautrīgi Viņa rokā iečubināju arī foto, par kuras eksistenci Viņš nemaz nezināja - mūsu pirmo deju, ko Lietuvas puisis slepeni iemūžināja.

smējos un teicu - "redzi, kā spīd Tavas acis?".."tas ir Tavs Halo" .. viņš pasmaidīja, noskūpstīja mani un teica "crazy girl, you make me happy"

mūsu pēdējā nakts.
spilvens vēl smaržo pēc Viņa. rokās Viņa roku klātbūtnes sajūta. un Viņa elpa uz mana kakla.

Wed, 10 Jun 2009 07:26:13 GMT

ā. atcerējos.

vakardien mazliet kavēju ballīti tāpēc savu ceļu līdz tai gāju savā ātrajā gaitā. Ja man kājās ir manas ērtās, melnās šļūcam-kurpes, es vienkārši iztaisnoju muguru un eju ātri ātri. iespējams, ka rokas iet pa gaisu un krūtis sanāk izgāzt. un dibena kustībām tad nav laika.

un tad es ievēroju man pretim nākošo sievieti - iespējams, ka es no malas izskatījos tik pat jancīgi. uzpūtīgi un pārdroši nākam man pretī - ar tik pat izgāztām krūtīm, ātru kustību rokām un dzelžainu acu skatienu.

Un tad es iedomājos, cik komiski no malas izskatās šādu divu zosu nākšana vienai otrai pretim

Wed, 10 Jun 2009 07:11:34 GMT

vakardien bija lielā kopējā ballīte, kas mirklī kad visi patiesībā pārdzērās pārvērtās par bezjēdzīgu vazāšanos no vienas vietas uz otru, meklējot vietu, kur padejot. Kad daļa no mums beidzot izbeidza savu sirojumu rokbārā Berry blues, vēroju visu no malas un domāju, kuru no šiem cilvēkiem es vēl kaut reizi redzēšu dzīvē. un tieši tajā brīdī mans Turkish Airlines izplanēja no bāra ar vairākiem aliņiem rokās un man par pārsteigumu izrādījās, ka viņš tur piestrādā. Jā, viņš man reiz teica, ka krāj naudu lai ceļotu pa Eiropu. tātad kopā - šis ir jau trešais darbs, kurā viņš strādā.

ap trijiem naktī, pustukšā Kučukparkā ar asarām acīs teicām attā Jiri. šodien tiesa gan vēl viņa tuvākie brauksim uz lidostu vēl pēdējo reizi nosamīļot un nosabučot viņu ..

ap četriem naktī pie druvīm kāds zvanīja. Mans Turkish Airlines 5 stundas pirms viņa eksāmena stāvēja pie durvīm un teica, ka ir sailgojies. Un tā viņš rīta drusku turēja mani cieši savās rokās un es tik blisinājos griestos un domāju - cik daudz spēka vajag lai aizbrauktu uz citu valsti tā vienkārši vienai, un cik daudz drosmes vajag, lai tur atrastu tik tuvus draugus un bonusā vēl arī mazliet iemīlēties. bet visam pāri - cik daudz spēka un drosmes vajag, lai spētu to visu palaist prom.

Un asaras acīs, puņķi pa gaisu.. nu negribās atpakaļ uz Latviju. pat ne drusciņ negribās. Pie brokastu galda arī dzīvokļa biedrene izplūda asarās. skaitam dienas. 10.

Sat, 23 May 2009 09:28:43 GMT

"You are a bad girl, Linda. I am the same - bad boy. You know and I know that we are perfect together"

uff.. mazāk kā mēnesis un es atgriežos Latvijā. un vēl tik daudz gribās padarīt, gribās pavilkt laika līniju garāku. un savu "Turkish Airlines" ielikt koferī. Un padarīt Latviju tik pat saulainu, bezrūpīgu un smaidīgu.

Lai izvēdinātu galvu manai fakultātei pirms final-exams ir piešķirta brīva nedēļa. ar pirmdienu pazūdu uz vasaras māju - bez interneta un kredīta telefonā. Ar tekilas pudeli, sauļošanās krēmu, no Latvijas atvesto piparkūku un brīnumsvecītēm. PROM. un patiešām - izvēdināt galvu.

Gribu sajusties tā it kā man vēl ir daudz - miljoniem daudz - sekunžu, minūšu, stundu un dienu šajā valstī. Un Latvijā mani gaidošās problēmas var ieskrieties vēl līdz 20. jūnijam. Es vēl izdzīvoju savu kino dzīvi šeit.