|
Mar. 5th, 2007|11:18 pm |
|
vakar, kad gāju uz bafu, lai nopirktu kārtejo iebiezinātā piena cepumu maisu, pat pārdevēja uz mani tā savādi palūkojās. sak', vai nevajadzētu sevi ierobežot, meitenīt? man likās, ka vairs nevajag. kopš šodienas, kad literatūras skolotāja pajautāja, vai man nav ēšanas traucejumu, un izstāstīja, ka viņas draudzenes 20 gadīgā meita "iedzēra ūdeni un ta arī alika. skaista pavasara rītā. nomira". man likās, pēc tam, protams, ka vajadzja teikt, jā, man ir bulīmija. šoka terapija? vismaz interesantāk! |
|