Uzbrukums ir izdevies!
 Labi būt Džonam Kārpenteram. Sēdi sev, neko nedari (kopš "Ghosts of Mars" 2001-jā vecais neko nav darījis), tikai naudu skaiti - Assault ir tikai pirmais no plānotajiem Kārpentera filmu rīmeikiem, un tālāk pa straumi mūs jau gaida "uzlabotie" "The Fog", "Halloween" un "The Thing". Bet, starp citu, arī Assault'a vecais, 1976. gada, variants mūsdienās turas kā vīrs. Tolaik Kārpenters, jauns un ambiciozs režisors, sapņoja par vesterniem, taču sūrā 70-to realitāte aplauza visas viņa cerības. Naudas bija tik maz, ka knapi pietika uzņemšanas grupas apmaksai, tapēc tika pieņemts stratēģiski svarīgs lēmums. "Rio Bravo" notikumus pārcelt uz mūsdienām, fortu nomainīt pret policijas iecirkni, kavalēriju pret policistiem, bet indiāņus - pret bandītiem. Tā arī radās "Assault on Precinct 13" (1976), kulta filma.
Veidojot rīmeiku, to visu tā vienkārši atstāt nevarēja. Labākajās "Dawn of the Dead" (2004) tradīcijās, filmas veidotāji veco filmu ņēma par atbalsta punktu, pārveidojot un izmainot lielāko daļu filmas notikumu. Tādejādi svelmainā Losandželosa pārtapa par sniegoto Detroitu, mūsdienās modē ir negaidīti sižeta pavērsieni - saņemiet vismaz trīs, un darbības vietu ierobežot tikai ar policijas iecirkni arī būtu tā kā muļķīgi. Mainījās arī sabiedrības prioritātes, jo bīstamākais nelietis ir nevis ar ieroci rokā, bet tas, kurš slēpjas aiz policista žetona!
Realistiskā, "Traffic"-stilā izpildītajā pre-title sequence mēs iepazīstam filmas galveno varoni - drošsirdīgu policistu Džeiku Roiniku (Ītens Hauks), kuram vienkārši ļoti nepaveicās, un viņš zaudēja visu savu komandu. 8 mēnešus vēlāk mēs satiekam Džeiku pilnībā salauztu, viņš dzer viskiju un antidepresantus, vadot slēgšanai paredzēto 13. Policijas iecirkni. Ir Vecgada vakars, un visi, izņemot Džeiku un vēl pāris policistus, ir prom, līdz pēkšņi Džeiks saņem negaidītu dāvanu - uz gandrīz jau nefunkcionējošo iecirkni pārlaist nakti tiek atvests Detroitas bīstamākais noziedznieks, Merions Bišops (Lourenss Fišberns). No šī brīža par svinībām nāksies aizmirst, jo iecirkni aplenc liela un ļoti labi apbruņota cilvēku grupa, kuras mērķis ir atbrīvot Bišopu. Tomēr Džeiks ir drošs, ka te viss nav tik vienkārši...
Ak, kurš gan šādās filmās meklē sižetu - galvenais, lai tajā nebūtu Rošforas siera cienīgu caurumu, un ir labi. Svarīgi lai sit/šauj/spridzina labi daudz un labi bieži, un šajā lauciņā filmai nav nekādu problēmu - amunīcija netiek žēlota, skaņu efekti apdullina, viss bumbās.
 
Safilmēja to visu Žans Fransuā Rišē, kārtējais brīnumbērns no Francijas (es taču teicu!), un safilmēja labi, piepildot filmu ar dažādiem knifiem - te ar rokas kameru paskaraidīs, tur interesantu rakursu parādīs. Arī tempu ieturēja - sākas filma mierīgi, bet, gluži kā lokomotīve, līdz beigām ieskrienas tā, ka pēdējās minūtes skaties ar aizturētu elpu.
Bet ko gan tas dotu bez lieliskas aktieru komandas. Pirmais džeks ciemā - Ītens Hauks, kuru es atkal cienu pēc reizes, kad viņš kniebās ar Andželīnu Džouliju (tam vajadzēja būt man!), Lourenss Fišberns ir kā vietējais Riddiks - pēc one-liner'a kabatā nelīdīs, uz Mariju Bello ir vienkārši patīkami skatīties, Gebriels "Sātans" Bērns ļaundara lomā jūtas kā mājās, bet par humoru atbild komiķu duets Džā Rulle (Ja Rule) un Džons Leguizamo. Nevienam pretenziju nav.
Kopumā, tāpat kā "Dawn of the Dead" gadījumā, rīmeiks ir izdevies godam - nedz dara kaunu oriģinālam, nedz pazūd tā ēnā. Stingru grāvējfilmu cienītājiem - must see. |