Par kumaršikiem.
 Pirmkārt, man jāatzīstas, ka neizjūtu nekādu uzbudinājumu saistībā ar "zāli". Nekad neesmu mēģinājis, un arī negribu. Patiesībā mani vienkārši besī ārā gandžubasa simbols (kaņepju lapa), saucieni "Legalize!", un tamlīdzīgs bullšits uz katra otrā krekla, kā arī vienkārši hipiji. Mani uzskati ir old-school vienkārši - ja tik ļoti gribas mīkstināt smadzenes (apreibināties), talkā jāņem vecais-labais draugs alkohols (alus, "alus", vodka, džins, tekila, brūnie ne pārak), nevis jāvelk iekšās kaut kāds dranķis, nemaz nerunājot par kaut kādām ripām, krekiem un citiem sūdiem. Arī tiem, kuri uzskata, ka marihuāna nav narkotika - liels sveiciens.
Otrkārt, mani jau no bērna kājas besī ārā jauniešu komēdijas. Kopā ar melodrāmām šis ir tas kino žanrs, no kura cenšos pēc iespējas izvaiīties. Gadās, protams, arī šis-tas skatāms un pat labs, bet tik reti, ka labāk vienkārši neriskēt.
Bet šajā gadījumā, divu briesmīgāko lietu apvienojums (zāle & teen flicks), kā par brīnumu, izrādījās tīri lietojams. Sižets te ir tik vienkāršs, ka nav pat ko aprakstīt - Haris & Kumārs sapīpējas, tiem uznāk ēstgriba un tie dodas pēc "White Castle" burgeriem, pa ceļam satiekot tik lielu skaitu dažnedažādu frīku, ka teju vai sāc domāt, vai normāli cilvēki vispār pastāv. Joki ir izdevušies, ir neizdevušies (lasi - pretīgi), bet kopumā pirmo ir vairāk. Un jā, kameo arī daudz - nenoguliet.
Bet par ko man filma patika, tas ir par saprotamo dzīves realitāti. Čuvaki nedodas uz Kongo džungļiem pēc dimanta, viņi vienkārši dodas paēst burgerus, bet iekuļas tādos piedzīvojumos, kādi pat sapņos nebija rādijušies. Tāpat jau arī katram no mums atradīsies kāds gadījums, kad aizbrauci uz krogu iedzert pāris aliņus ar draugiem, bet tas viss beidzās pavisam ne tā, kā plānots (un te neiet runa tikai par nimfomāņu-supermodeļu kopmītnēm), bet daudz trakāk. Jo diez vai katram no mums draud Indianas Džonsa cienīgas gaitas, bet tas jau arī nav vajadzīgs, jo, kā labi parādīts šajā filmā, arī pavisam parasts ceļojums pēc ēdiena var izvērsties īstā piedzīvojumā. Spēt saskatīt un novērtēt interesanto pavisam ikdienišķās lietās - šī ideja man patīk!
|