snake

Bēdīgs stāsts.
It kā nepietiktu jau ar 13., piektdienu (kas gan sākās tā neko), kad man pievakarā darbā uznāca kaut kāda depresijas lēkme (uzreiz pēc tam, kad es uzzināju, kāds todien datums :-), no sērijas "Life sux and then you die", jeb, drīzāk (jo mana life ne-sux) "I'm a loser baby, so why don't you kill me?" Aha, aptuveni tā. Bet nu ko tad par bēdīgo, labāk tad jau par Alklandi vēl reiz, ne? :)
Ok, nav nemaz tik ļauni - Sestdiena principā pagāja labi, vakarā, kā parasti - jāmočī kaut kur mazliet "iešaut pa līko" (ieraut pāris alus, t.i.). Ierastā banda, proti, Es, Andrejs, Kārlis - viss kā nākas. Šoreiz izlēmu, ka, pēc šīsnedēļas piedzīvojumiem, pietiks ar diviem gaišajiem 0,5 Pilzeniekiem, viens no kuriem tika godīgi izbaudīts Daugavmalā. Visi ceļi neved vis uz Romu, bet gan uz Fra#ciju, kur mēs arī iegriezāmies. Sapratuši, ka tur pagaidām nav ko darīt (tur nav ko darīt kāmēr tu vēl kaut mazliet saproti, kas apkārt notiek), piesēdām turpat ārā uz lieveņa. Ne lūgti, ne saukti, likuma sargi jau brauc ar savu Bobiku - un aizbrauc bešā, jo nevienam nekā nav. Tomēr jādod džekiem žetons - kaut kur tālāk tie izsēdināja desantu, kurš atgriezās pārbaudīt, kas īsti notiek. Protams, tam bija jānotiek tieši tajā brīdī, kad es aizrautīgi žestikulēju ar alus pudeli rokā, skaidrojot kārtējo megaplānu. Īsāk sakot - paņēma mani uz ceineri (jau otro reizi). Pats jau, duraks, vainīgs.
Andrejam, kā parasti, paveicās vēl mazāk. Viņš, nespēdams iedzert alu šādu-tādu iemeslu dēļ, nolēma lēnā garā izbaudīt brūkleņu degvīnu. Un, kāmēr Policista kungs kārtoja visus manus papīrus, nelaimīgais nulle-pieci, nez kādu spēku vadīts, izslīdēja Andrejam no piedurknes un sašķīda Policista kungam tieši pie kājām. Paldies Dievam, nejaukais Kops nepamanīja, no kurienes tas nāca, un Andrejs tika sveikā cauri, laizdams tekstus "A tā nebija mana pudele!" Kruķis palika bez ceinera, bet Andrejs - bez degvīna ;-( Vienīgais sveikā cauri tikušais izrādījās Kārlis, kurš, Poličiem aizejot, nesteidzīgi izmalkoja savu alu. Ol'dirty bastard! :)
Bet ar to jau joki nebeidzas, nē, nē! Kārlim nolēmām izrādīt mega-deju-placi-ar-super-muzonu, "Žup-Žup Lounge". Tur vietējais apsargs, ar kastrēta gorillas tēviņa seju, domīgi mūs nopētija, un izdvesa Tarzāna cienīgu rūcienu, kurš, kopīgiem spēkiem to dešifrējot, izrādās nozīmēja "Ejiet prom visu labu". Phē, tipo, mums vispār baigi vajadzēja.
Devāmies atpakaļ uz vienīgo vietu, kur jutāmies gaidīti un kādam vajadzīgi (vismaz kases aparātam) - Frjobanciju, kur mūs gaidīja visas vecās sejas (Chilli M0nst0r & viņas komanda). Iedzērām alu un tinām makšķeres.
Datums, gluži kā mazpazīstmā parodijā, sevi attaisnoja par 110%. Iekāpdams tramvajā, konstatēju, ka esmu pakāsis braukšanas kartiņu. Iespējams, ka tā izslīdēja, kad rādiju Mr.Gorillam savu darbinieka karti, cerēdams, ka tā derēs dokumenta vietā. Viens pīpis, kartiņa bija derīga vēl precīzi 12h, bet nu nācās tantiņai atvainoties un mājās tīties ar kājām (par cik man nebija ne santīma pie dvēseles - viss uz kartes).
Konstatēju, ka Krišna (Vecais tur augšā) sūta man vienu signālu pēc otra. Tipo, ar alu uz ielām vajag piebremzēt (vai arī vismaz jādzer tad, kad Viņš neredz :), ar Žup-Žup apmeklējumiem - arī.
Liksim aiz auss.