| Fable: The Lost Chapters |
[Jun. 6th, 2006|02:19 pm] |
Citējot pašam sevi: „Fable ir tūkstoškārt lielāks kiddy geims, nekā jebkura Nintendo produkcija – ja tur mums jāvada bērnišķīgā stilā veidots ūsains santehniķis, tad Lionhead garadarbā mums ir jāspēlē ar pašu bērnu – what kind of sick shit is that?” – kas nav gluži precīzi, bet tendenci parāda labi. Ceļojumi par mitoloģisko Albionu ir tāds pats RPG (Role Playing Game), kā GTA: San Andreas (kur arī var ceļot pa lokācijām, kačāt skillus un saņemt kvestus no draudzīgām niggām) – proti, labākajā gadījumā Action ar elementiem. Bet visvairāk tracina spēles dizaina ārprātīgā nenoteiktība – normāli, mature-spēles elementi iet roku rokā ar pilnīgi imbecīlu sižetu un līdz bezjēgai primitivizētiem kārtīga RPG stūrakmeņiem.
Un vispār, tāda sajūta, ka visi izdaudzinātie Fable-elementi (labais/ļaunais utt.) man kaut kā pagāja garām, ja viņi vispār tur bija. Varbūt visu kaifu izbojāja tajā pat laikā spēlētais Vampire: Bloodlines (par kuru labāk nemaz nesākt, tik pretrunīgs), bet pēc viņa Fable bija kā kartupeļi frī bez ketčupa – „есть можно, но на вкус говно” (c) Krokodils Dandijs.
Piedod, Pēteri, bet ne vairāk par 5/10. |
|
|