Nē, slimot tomēr nav labi. Kāmēr mēnesi sēdēju mājās ar salauztu kāju (vakars, ledus, očnulsja-gips), nācās sevi kaut kā nodarbināt. Kā jau zemāk tika minēts, nelaime nenāk viena, tādēļ praktiski uzreiz atkāvās kompis, atstādams mani divvientulībā ar grāmatplauktu un DVD-Video diskus nelasošu PlayStation 2. Par pēdējo jau bija, bet tagad - par literatūru!
Vēl uz vidusskolas izlaidumu man uzdāvināja Ilzes Graudiņas grāmatu "Bēgošais Krasts", kura ātri vien tika noslēpta kaut kur dziļi un tur, kur saule neiespīd. Pārvācoties uz jauno mitekli grāmata veiksmīgi tika atrasta un, rekā, atradās arī izdevība ar to iepazīties! Diemžēl jau pēc vāciņa es sajutu, ka tas nebūs "mans" (uz tā nebija ne muskuļainu vīru ar ieročiem, ne apburošu sieviešu bez drēbēm), un patiesībā tā arī izrādījās - knapi ticis līdz trešajai nodaļai (pārdesmit lapas), es izbeidzu mocības un noliku grāmatu malā. Deviņu vientuļu sieviešu (murgs!) sadzīve, savstarpējās attiecības un (laikam) neiztrūkstošais mīlasstāsts izraisīja vienīgi vēlmi ātrāk aizmigt jeb arī ieslēgt TV (un nevar vēl zināt, kas ir ļaunāk). Mēģinājumi izlikties par intelektuāli cieta pilnīgu sakāvi.
Pārbījies, vai manas smadzenes patiešām būs atrofējušās, pārtiekot tīri no kino/datorspēļu žurnāliem un komiksiem, es ķēros pie nākamās grāmatas plauktā - jau sen, vēl pirms pirmās filmas pirmizrādes iegādāto "The Bourne Identity" no Ladlema Roberta. Un, ka tavu sauli, šitais izrādījās vēl interesantāks pat par Hariju Poteru - izlasīju vienā rāvienā, negāju gulēt līdz četriem naktī! Un kā nu ne - konspirācijas, sazvērestības, slepkavības, slepenie aģenti, FIB, CIP un Nacionālās Drošības Aģentūra, bet visam pa virsu - pats Šakālis Karloss (Ne tas šakālis Karloss no TV, bet tas, kurš Iļjičs Ramirezs Sančess, slavenais terorists)! Kas interesanti - piemēram, lasot "Da Vinči Kodu" (OMG Viņš ir lasījis "Da Vinči Kodu"! Kādas šausmas, popsa!), man visu laiku acu priekšā stāvēja Henka, Totū, Betanija, Makkellena un Žaņa Reno apgarotās sejas - yep, pirms grāmatas es biju noskatījies filmas treileri. Te atkal, par spīti tam, ka esmu redzējis abus Bornus ar Deimonu, grāmatas Bornu vienmēr iedomājos kā Klaivu Ouenu, Gaju Pīrsu vai kādu līdzīgu tēvaini, bet ne reizi kā Deimonu. Tapēc ka, kā jau tas ir zināms, Borna lomai viņš nekādi neder. Starp citu, šī bija otrā izlasītā grāmata (pēc S.Kinga "Running Man"), kur smagi prasījās pēc normālas, nesaīsinātas/neizmainītas ekranizācijas. Vajadzēja mani saukt - es viņiem tādu sarežisētu! Grāmatnīcā jau tika pasūtītas "The Bourne Supremacy" un "The Bourne Ultimatum" (uz vietas nebija) - degu nepacietībā! |