|
Divi "mīļākie" temati - otrais ir sirdij tuvs, pirmais gribot-negribot arī.
Skatos uz saviem draugiem un paziņām, un pēdējā laikā kaut kā visi pāri strīdas, diršas un tad šķiras. Samērā interesanti un izglītojoši tas ir, kad tev blakus cilvēki iepazīstas, saiet kopā, dzīvo kopā, tu redzi, kā attiecības progresē, un redzi arī to, kā viņas sāk pamazām izirt (un lai kādam neliekas, ka runa iet par viņu, tas principā ir kādu 10+ iesaistīto cilvēku iespaidā rakstīts). Un tas ir ļoti, ļoti bēdīgi. Bēdīgi no apziņas, ka laikam jau viss, kam ir tik brīnišķīgs sākums, kādreiz arī beidzas, un ne vienmēr patīkami. Nez, laikam vēl joprojām smadzenēs pārāk iesakņojusies ideja par to, ka "īstajam" cilvēkam jābūt uz mūžu un tā, lai gan pat mans vistuvākais piemērs knapi 14 gadus kopā noturējās, paziņoja, ka patiesībā nemaz arī nebija vērts un aizgāja katrs uz savu pusi. Ko es ar to visu domāju? Vai tiešām debīlajai filmai "Irreversible" bija taisnība? Vai tiešām jebkurām vīrieša un sievietes attiecībām (jūs saprotat kādas es domāju) iespējamas tikai vienas beigas? Kaut kā man apkārt pārāk daudz piemēru "Par" un praktiski neviena "Pret"...
Spriedzes noņemšanai nolēmu noskatīties visādas labas filmas, izvēdināt galvu. Kā tad! Filmā "Transporter 2" galvenais varonis pasūtīja beibi, jo bija pārāk "bīstams cilvēks" attiecībām. Filmā "Four Brothers" pats krutākais brālis bija bez beibes, jo viņš bija too tough for this shit. Filmā "Constantine" galvenais varonis beibei pateica "Uz redzēšanos!". Filmā "Deep Blue Sea" dzīvi palika divi veči (oi nē, šito labāk nevajag!). Bet filmā "Pitch Black" potenciālo romantisko interesi vienkārši... apēda! Citiem varbūt nekas, bet ja tu šito skaties pēc kārtas un sāc piefiksēt... Damn! Vai nu Krišna sūta man rīcības plānu dzīvei, vai nu nav labi ar mani.
Turpinu analizēt notiekošo. |