|
Apr. 3rd, 2005|01:16 pm |
Smejies vesels. Pārmaiņas pēc atbildēšu pieklājīgi un vēl pacentīšos paskaidrot savu nostāju: Vecais, tas, ko tu apraskstīji ir ja tev (man) ir kaut kāda lielākā mūža mīla, un tu mirsti bez tā otra cilvēka (imho, vairākumā - nepamatoti). Man tā bija vienu reizi mūžā un tas nebija pats labākais laiks manā mūžā. Un vispār, no manas puses, zvanīt 100x dienā un skraidīt pakaļ kā sunim - mazliet izklausās pēc slimīgas apsēstības. Un ja nu tas otrs cilvēks PATIEŠĀM nevēlas? Nemaz nerunājot par to, ka man daudz kas cits dzīvē ir, uz ko laiku tērēt. Tas ir bez tā, ka pēc vairākkārtējas atteikšanas jebkuras jūtas pretty much goes out of the window. _MAN_. |
|