snake

Nesen ēdu asinsdesu. Asinsdesu agrāk nekad nebiju ēdis. Lūk manas domas par šo visādā ziņā unikālo ēdienu:
Tas nav vienkārši ēdiens. Tas ir personal. Senie indiāņi un mūsdienu papuasi ēda savus upusus, lai iegūtu viņu spēku. Daudzi domā, ka tas ir nepareizi - viens tāds pie šiem jau aizbrauca (sk. par kapteini Kuku), un ne sūda nepanāca. Tas ir loģisks ķēdes noslēgums - apēst savu ienaidnieku.
Tagad pie šiem asins baudītājiem droši pieskaitu arī sevi, jo manī mājo kāda man nezināma, bet notikti ļoti nikna kuiļa (kā arī rīsu un kartupeļu cietes) spēks! Hannibal Lector my ass, tas bija kaut kas! Jūtos paēdis un apgarots. Rawrr!