neizpildītās apņemšanās |
[Dec. 31st, 2016|12:48 pm] |
[ | mood |
| | content | ] | Apņēmies nomest svaru. Zaudēji tikai tik, cik aiz stresa vai caurejas pēc kafijas un cigaretes no rīta. Apņēmies dzīvot veselīgi. Tikai tad, kad pēdējais ledusskapī bija palicis vārīts burkāns. Apņēmies biežāk smaidīt. Kad paliek neērti un sarksti, jo nav ko teikt, smaidi, lai nav jārunā Apņēmies pavadīt vairāk laika ar ģimeni. Jo pat tavi draugi tev sāk apnikt, un tu apjaut no kurienes tev šīs antisociālās saknes. Apņēmies cītīgāk mācīties. Tikai kad parādu virkne spiež tev elpot. Apņēmies nesmēķēt. Tikai tad, kad 15 minūtes pēc cigaretes jūties labi papīpējis. Apņēmies atrast īsto otro pusīti. Jo tava puse ir salauzta, savainota, tev bail būt vienam. Apņēmies neiesaistīties attiecībās. Jo tu esi salauzts, savainots, tev bail būt ar kādu. Apņēmies iemācīties kaut ko jaunu. Iemācījies neapņemties. Neapņemieties. Nevajag. 1.janvāris atnesīs tikai galvassāpes Pārdomājiet tikai nedaudz, kas ir kas Paskaties- vai es sevi iemīlētu, ja nebūtu es Nav ko apņemties. Vajag tikai darīt. Apņemies neapņemties. nu ja. |
|
|
|
[May. 2nd, 2016|11:36 am] |
Tik daudz brīžu, kad man gribas dzīvot vairāk par citiem Un ir reizes, kad mirt gribas ik sekundi bet vislielāko daļu laika man ir vienalga- esmu dzīva vai mirusi |
|
|
|
[Mar. 30th, 2016|07:36 pm] |
viņi visi dzied, ka saulrieti ir skaisti bet ir par slinku, lai mostos agri un saprastu, ka saullēkts sevī nes vēl kaut ko brīnīgāku nu, piemēram, tas nes smiekla apziņu, ka varbūt viss būs BAIGI labi īstenībā viss ir tieši tik labi, cik labi noriet saule un saule noriet BAIGI ātri |
|
|
|
[Mar. 30th, 2016|07:33 pm] |
kur pilsētnieki nāk suņus vadāt, tur es sagaidīju saullēktu, kas ar manu rīta smēķi padarīja dūmus mākoņos. Tur es atradu mieru, tur es aizsāku dienu. Viena. |
|
|
subjekts romancika |
[Feb. 29th, 2016|05:00 pm] |
[ | mood |
| | listless | ] | šī ir mana miera osta mežā, netālu no mājām vecs sašķiebies koks, tas mana skābekļa padeve
es gaidu tevi uz sava koka, atnāc un nejūties neērts atnāc un pastāsti man garu runu, es apsolu, es klausīšos, man vajag tikai nedaudz ruma
sniega pļava un putni salst, tur mans miers un tur mana sirds tevi alkst
es kaut kur tevi jūtu, tevi tādu, mazliet grūtu
šeit pie manis, es palaidīšu tikai tevi, vēlāk jau redzēsim, kur vedīs šie ceļi
sniega pļavā, kur punti salst, es sēdēšu un sildīšu savu cigareti
viens dūms no izsmēķa dzenas vēl debesīs kāpt tā es apsolu tev, mūsu atmiņas kādreiz vēl pārcilāt |
|
|