| un tik ļoti negribas palaist |
2. Okt 2009|21:56 |
dīvaini, bieži, kad skatos bildēs, neko nepazīstu - cilvēkus, vidi.
vēl neesmu sastapusi tādu kameru, kura fočētu mani tādu, kāda es izskatos sev spogulī. kamera, kura nofiksētu visu to, ko es redzu sīkumos.
tādu perfektu bildi ar sajūtām, emocijām, skaņām.
ja būtu laika mašīna, es neskrietu meklēt dinozaurus, hipijus, dajebko. es gribētu pāris minūtes atpakaļ, pāris minūtes ar PĀRIS cilvēkiem vēlreiz.
varbūt noķert kādu sajūtu vēl uz mirkli, lai atkal palaistu prom. |
|