| vēl tik daudz ir manī tā |
19. Jun 2007|00:20 |
man ir jāiet gulēt, bet katru vakaru mani neatstāj doma, ka es varēju būt savādāka. es varēju, es varēju - es varēju daudz ko, bet reāli padomājot, man bija slinkums. pat ne slinkums, es neesmu radusi piepūlēties un man ir pohuj kā jūtas kāds cits. es varēju darīt savādāk, bet tas nebūtu manā garā, es negribēju. haha, es pat sāku sev atgādināt vienu kretīnu, bet tikai atšķirība no viņa ir tajā, ka es vismaz domāju.
es ļoti lūdzu - mani nekaitiniet. bet saprotiet un piedodiiiieeet, ja nevariet. es apstājos - es kautrējos. tev pieiet klāt, ar tevi parunāt. es necīnos, es atsakos, tevi mierināt, pie sevis pieradināt. un klājās man tik labi kā klājies nav nekad, vien tavas skumjās acis mani apbēdina.
suburbija vienmēr mani labi raksturojusi. |
|