October 21st, 2005

• 10/21/05 04:03 pm
• Neraugos uz sevi no malas, esmu tajā visā iekšā.
  Viņš ir pārāk dīvains. Viņam nav tās mīļuma izpausmes, kas ir citiem, nav romantisks un tikpat daudz nav arī runājams. Viņš nerunā par jūtām, emocijām. Viņš runā par to kas ir, ka reāli eksistē. Vai jūtas eksistē, dzīvo vai tikai ''ir''?
  
  Dažbrīd uz sirds ir uzsēdies smags akmens. Tad atliek vien, asarām acīs, pūlēties to aizstumt prom. Tas nav viegli, bet ne neiespējami. Jūtu, ka reiz būs tāds akmens, ko nogrūzt nevarēšu, bet tad tas aizies kopā ar Viņu. Es pati sev svarīgākā!
• 0 paldiesatpūties