Man patīk izcīnīt visu saviem spēkiem, patīk dzīvot dēļ kaut kā. Ir labi sajust to, ka patiešām kaut ko varu. Tad ir tā apmierinātā sajūta, redz, es to tomēr izdarīju. Bet tomēr nāk arī tādas lietas, ko nevar dabūt un tad gribas kliegt, ārdīties, dumoties. Kā es un nevaru? Es, kas visu vienmēr var? Meitenīt, visu nevar- man saka, kāda balss un es ieklausos, bet tomēr turos pie mērķa, jo zinu, ka reiz to sasniegšu.
Paskat! Nē, tomēr neskaties, jo to redzu tikai es - mani sapņi!
Arlabunakti!